Latvijas migrācijas politika ir kritiski svarīga ne tikai valsts drošībai, bet arī darba tirgum, uzņēmējdarbības videi un Latvijas konkurētspējai. LDDK atbalsta stingru rīcību pret nelegālo nodarbinātību, migrācijas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un personām, kuras Latvijā uzturas neatbilstoši deklarētajam ieceļošanas mērķim. Vienlaikus LDDK uzsver, ka pirms uzņēmējiem un legāli nodarbinātām personām tiek noteikti arvien jauni ierobežojumi, valstij jāspēj pilnvērtīgi izmantot jau tās rīcībā esošos instrumentus un datus. Migrācijas risku esība pati par sevi nav pamats vispārēji ierobežot likumīgas nodarbinātības formas un saimniecisko darbību kā arī dublēt jau esošus darba devēju pienākumus.
Vispirms nepieciešama visaptveroša migrācijas politika
LDDK pievienojas Ministru prezidenta paustajam, ka primāri nepieciešams izstrādāt visaptverošu Latvijas migrācijas politiku. Atsevišķu pasākumu ieviešana bez skaidri definētiem kopējiem mērķiem, principiem un savstarpēji saskaņotiem instrumentiem rada fragmentāru un grūti pārvaldāmu sistēmu. Migrācijas politikā vienlaikus jāspēj sabalansēt valsts drošības, nelegālās migrācijas ierobežošanas, darba tirgus, demogrāfijas, izglītības, investīciju un tautsaimniecības attīstības intereses. Katrs jauns ierobežojums tādēļ jāvērtē ne tikai pēc tā deklarētā mērķa, bet arī pēc tā ietekmes uz pārējo sistēmu. Pretējā gadījumā rodas risks, ka pasākums, kas ieviests vienas problēmas novēršanai, pats rada jaunu problēmu vai pat pastiprina sākotnēji identificēto risku. Piemēram, pārmērīgi ierobežojot legālas un kontrolējamas nodarbinātības formas, var tikt veicināta to aizstāšana ar grūtāk pārraugāmiem risinājumiem, vienlaikus palielinot administratīvo slogu godprātīgiem uzņēmumiem.
Tādēļ LDDK ieskatā jauni migrācijas ierobežojumi nav vērtējami atrauti viens no otra. Vispirms nepieciešams skaidri noteikt Latvijas migrācijas politikas mērķus, nepieciešamo darbaspēka piesaistes modeli, kontroles sistēmu un institūciju atbildību un tikai pēc tam lemt par konkrētiem instrumentiem.
Jaunais Imigrācijas likums jau būtiski pastiprina kontroli
Valsts prezidents 1. septembrī izsludināja jauno Imigrācijas likumu. Tas jau paredz virkni būtisku instrumentu stingrākai trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kontrolei. Tostarp tiek pastiprināta uzaicinātāju atbildība un noteikti stingrāki nosacījumi ārvalstnieku uzaicināšanai un uzturēšanās tiesību saņemšanai. Būtiski pastiprināta arī ārvalstu studentu faktiskās studēšanas kontrole – izglītības iestādēm noteikti pienākumi informēt atbildīgās institūcijas par studiju pārtraukšanu, izslēgšanu no studējošo saraksta vai ilgstošu neattaisnotu studiju neapmeklēšanu. Likums paredz arī papildu iespējas atteikt vai anulēt uzturēšanās tiesības gadījumos, kad netiek ievērots deklarētais uzturēšanās mērķis, kā arī iespēju noteikt papildu ierobežojumus termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai, ja to prasa valsts drošības vai ekonomiskās intereses.
LDDK ieskatā vispirms nepieciešams nodrošināt šo tikko pieņemto instrumentu pilnvērtīgu ieviešanu un novērtēt to praktisko efektivitāti, nevis vēl pirms jaunās sistēmas darbības rezultātu izvērtēšanas paralēli veidot nākamos vispārējos ierobežojumus.
Parlamentārā izmeklēšana identificējusi problēmas pašā valsts kontroles sistēmā
Arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums par problēmām imigrācijas regulējumā parāda, ka būtiska problēmas daļa nav tikai regulējuma trūkums, bet nepietiekami koordinēta esošo instrumentu izmantošana. Komisijas secinājumi norāda uz nepilnībām ārvalstu studentu kontrolē, atšķirīgu augstskolu pieeju studiju apmeklējuma uzraudzībai, kā arī nepietiekamu valsts institūciju kapacitāti faktiskās uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu kontrolei.
Īpaši būtiska ir datu savietojamības problēma. Dažādu valsts institūciju rīcībā jau šobrīd atrodas informācija par ārvalstnieka uzturēšanās pamatu, tiesībām uz nodarbinātību, faktiskajām darba attiecībām un citiem apstākļiem, taču šī informācija neveido pietiekami vienotu un savstarpēji izmantojamu kontroles sistēmu. Rezultātā valsts var būt savākusi nepieciešamos datus, bet nespēt tos pietiekami ātri savienot, lai identificētu gadījumus, kuros personas faktiskā darbība neatbilst uzturēšanās atļaujas mērķim.
Jauni aizliegumi neatrisinās nesavienotu datu un nepietiekamas kontroles problēmu
LDDK rada bažas, ka Ministru kabinetā virzītajā informatīvajā ziņojumā atkal tiek meklētas iespējas noteikt jaunus ierobežojumus, tostarp trešo valstu pilsoņu pašnodarbinātībai, tā vietā, lai prioritāri novērstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas identificētās institucionālās problēmas. Informatīvais ziņojums nepiedāvā pietiekamu risinājumu vienotai datu apmaiņai starp uzraugošajām institūcijām, skaidram institūciju atbildības sadalījumam un koordinētam risku identificēšanas mehānismam. Tādējādi tiek piedāvāti papildu ierobežojumi, neatrisinot cēloņus, kuru dēļ līdzšinējā kontroles sistēma nav darbojusies pietiekami efektīvi.
Pašnodarbinātība pati par sevi nav nelegālās migrācijas vai nodarbinātības risks – risks ir šīs formas ļaunprātīga izmantošana. Ja valsts institūciju informācijas sistēmas nav savstarpēji pietiekami sasaistītas un kontrole nav koordinēta, vienas juridiskās nodarbinātības formas ierobežošana problēmu neatrisinās. Pastāv risks, ka negodprātīga rīcība vienkārši pārvietosies uz citu, iespējams, vēl grūtāk kontrolējamu formu.
Turklāt līdzīgs vispārējs pašnodarbinātības ierobežojums jau tika vērtēts jaunā Imigrācijas likuma izskatīšanas laikā un neguva Saeimas atbalstu. Ja kopš tā laika ir identificēti jauni riski, valdībai tie jāpamato ar konkrētiem datiem un ietekmes novērtējumu, kā arī jāizskaidro, kādēļ jaunajā Imigrācijas likumā jau ietvertie kontroles instrumenti nav pietiekami.
"Faktiski atsevišķi virzītie migrācijas ierobežojumi bez kopējas politikas var radīt jaunas problēmas, nevis atrisināt esošās. Piemēram, aizliedzot legālu pašnodarbinātību, valsts var pati daļu strādājošo un nodokļu maksātāju potenciāli pārvizīt uz sociālā budžeta izdevumiem. Tāpēc katram šādam priekšlikumam ir jāvērtē ne tikai iecerētais mērķis, bet arī tā faktiskās sekas,” papildina LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
LDDK atkārtoti aicina iekšlietu ministru uz sarunu
Migrācijas politika nevar tikt veidota atrauti no darba tirgus, ekonomikas un uzņēmējdarbības vajadzībām. Darba devēji ir tieši ieinteresēti stingrā un efektīvā migrācijas kontrolē, jo negodprātīga nodarbinātība un migrācijas sistēmas ļaunprātīga izmantošana rada nevienlīdzīgu konkurenci arī uzņēmumiem, kuri visas prasības ievēro.
Tādēļ LDDK atkārtoti aicina iekšlietu ministru uz tiešu sarunu ar darba devēju pārstāvjiem. Līdz šim, neraugoties uz vairākiem LDDK aicinājumiem, šāda saruna nav notikusi. Situācijā, kad tiek gatavoti lēmumi ar tiešu ietekmi uz uzņēmējdarbību un darba tirgu, dialogs ar darba devējiem nav formāla konsultācija, bet nepieciešams priekšnoteikums kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai.
LDDK sagaida no Iekšlietu ministrijas nevis nākamo atsevišķo ierobežojumu kopumu, bet priekšlikumu vienotai migrācijas politikas sistēmai – ar skaidriem mērķiem, izmērāmiem rezultātiem, savietojamiem valsts datiem, noteiktu institūciju atbildību un efektīvu kontroli.
"Latvijai nepieciešama stingra migrācijas politika, taču tās stingrību nevar mērīt pieņemto aizliegumu skaitā. Tās rezultāts ir valsts spēja zināt, kas Latvijā ieceļo, ar kādu mērķi šeit uzturas un strādā, savlaicīgi identificēt pārkāpumus un vienlaikus neierobežot godprātīgu uzņēmējdarbību un Latvijas ekonomikai nepieciešamā darbaspēka legālu piesaisti,” skaidro Kaspars Gorkšs.
