LDDK uzsver, ka nelegālās migrācijas apkarošana, valsts drošība un ārvalstu darbaspēka legāla piesaiste ir skaidri jānošķir. LDDK pilnībā atbalsta stingru rīcību pret nelegālo migrāciju, fiktīvu nodarbinātību un uzturēšanās atļauju ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt legāla ārvalstu darbaspēka piesaiste ir darba tirgus un tautsaimniecības jautājums, īpaši nozarēs, kur nepieciešamie darbinieki Latvijā nav pieejami.
Taču bažas rada tas, ka Iekšlietu ministrijas identificētajām problēmām – nepietiekamai kontrolei, valsts rīcībā esošo datu nesavienojamībai un pārmērīgam administratīvajam slogam – šobrīd netiek piedāvāti atbilstoši risinājumi. Tā vietā tiek rosināts ierobežot vai aizliegt legālas nodarbinātības formas, radot vēl lielāku administratīvo un finansiālo slogu godprātīgiem uzņēmumiem un potenciāli arī valsts sociālajam budžetam.
“Mēs atbalstām stingru kontroli un rīcību pret tiem, kuri sistēmu izmanto ļaunprātīgi, taču ministrs pats ir identificējis problēmas – nepietiekamu kontroli, nesavienotus valsts datus un lieku administratīvo slogu –, bet šī brīža piedāvātie risinājumi tās nerisina. Aizliedzot legālas nodarbinātības formas, mēs neuzlabosim kontroli. Gluži pretēji, mēs palielināsim slogu tiem uzņēmumiem, kuri prasības ievēro, un varam radīt arī papildu slogu sociālajam budžetam,” uzsver LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Arī Valsts kontrole 2026. gada 9. septembrī publicētajā revīzijā “Vai darba atļauju izsniegšanas sistēma Latvijā darbojas efektīvi?” par ārvalstu darbaspēka piesaistes sistēmu norādījusi, ka viens no būtiskajiem trūkumiem ir nepietiekama valsts rīcībā jau esošo datu izmantošana. Valsts kontroles ieskatā sistēmai jābūt vairāk balstītai darba tirgus vajadzībās, turpretī darba atļauju iegūšanas procesam jābūt savlaicīgākam un administratīvi samērīgākam, bet piešķirto atļauju izmantošanas kontrolei – efektīvākai.
LDDK ieskatā tas norāda arī uz nepieciešamo rīcības virzienu – sakārtot datu apmaiņu starp valsts institūcijām, nodrošināt savlaicīgu un riskos balstītu kontroli un mērķēti vērsties pret sistēmas apiešanu, nevis radīt jaunus horizontālus ierobežojumus visiem darba devējiem.
Turklāt Saeima jau ir pieņēmusi jaunu Imigrācijas likumu, kas stāsies spēkā 15. septembrī un paredz stingrāku regulējumu un kontroles mehānismus. Tādēļ, pirms lemt par vēl jauniem ierobežojumiem ārvalstu darbaspēka piesaistei, nepieciešams nodrošināt jau pieņemtā regulējuma efektīvu piemērošanu un izvērtēt tā faktisko ietekmi.
LDDK vairākkārt ir vērsusies pie iekšlietu ministra, aicinot uz konstruktīvu tikšanos, lai kopīgi pārrunātu identificētās problēmas un rastu risinājumus, kas uzlabo kontroli, vienlaikus saglabājot Latvijas uzņēmumu iespējas legāli piesaistīt nepieciešamo darbaspēku. Līdz šim atbilde uz šiem aicinājumiem nav saņemta.
“Šobrīd nepieciešama profesionāla saruna par problēmu būtību un risinājumiem, nevis jaunu aizliegumu radīšana, tieši tādēļ esam vērsušies pie Valsts prezidenta. Latvijai nav jāizvēlas starp drošību un tautsaimniecības attīstību. Mums jāspēj stingri kontrolēt pārkāpumus un vienlaikus nodrošināt prognozējamu vidi uzņēmumiem, kuriem ārvalstu darbaspēka piesaiste ir nepieciešama, lai strādātu, attīstītos un investētu Latvijā,” norāda Kaspars Gorkšs.
Darba devēju pārstāvji uzsver, ka neskaidra un pastāvīgi mainīga pieeja ārvalstu darbaspēka piesaistei vairs nav tikai darba tirgus jautājums, jo tā ietekmē arī Latvijas starptautisko konkurētspēju un investīciju vidi, jo uzņēmumiem, pieņemot lēmumus par investīcijām, būtiska ir gan darbaspēka pieejamība, gan normatīvās vides prognozējamība.
LDDK aicina Valsts prezidentu ar prezidenta institūcijas autoritāti sekmēt konsultāciju procesu, pie viena galda pulcējot atbildīgās valsts institūcijas, sociālos un nevalstiskos partnerus, lai rastu risinājumus efektīvākai kontrolei un vienlaikus veidotu prognozējamu, Latvijas tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu ārvalstu darbaspēka piesaistes sistēmu.
LDDK ir gatava aktīvi un konstruktīvi piedalīties šādā dialogā, sniedzot darba devēju redzējumu, informāciju par darba tirgus vajadzībām un konkrētus priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai.
