Aplūkojot visas būvniecības pamatgrupas, ir redzamas attīstības tempu atšķirības. 2026. gada 2. ceturksnī ēku būvniecība diezgan strauji aktivizējās, kamēr specializētie būvdarbi saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī.
Straujākā attīstība vērojama tieši ēku būvniecībai. Šīs pamatgrupas produkcijas apjoma pieauguma temps 2026. gada 2. ceturksnī bija 12,6%. Ēku būvniecības apjomu pieaugumu galvenokārt ietekmēja aktivitātes palielināšanās dzīvojamo māju būvniecībā. Jāatzīmē, ka to pozitīvi ir stimulējis arī kredītu likmju samazinājums.
Inženierbūvniecības produkcijas apjoms šajā periodā samazinājās par 3,2%. Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecības pieaugums nespēja kompensēt aktivitātes mazināšanos pārējos segmentos.
Specializētie būvdarbi 2026. gada 2. ceturksnī saglabāja iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī (samazinājums bija 0,2%). Pamatgrupas segmenti ar produkcijas apjoma pieauguma bija ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana, kā arī elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības.
Izsniegto būvatļauju skaits šajā periodā veidoja 866 būvatļaujas, kas bija par 27,3% mazāk kā 2025. gada 2. ceturksnī. Paredzamā platība samazinājās par 13,8%. Lielākais samazinājums bija rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu paredzamai platībai.
Sagaidāms, ka nozare turpinās sajust globālā energoresursu cenu kāpuma ietekmi. Tajā pašā laikā stimulējošo ietekmi uz nozari saglabās kreditēšanas pozitīvās tendences, kā arī investīciju pieaugums kā valsts investīcijas infrastruktūras objektos, gan privātās investīcijas.
