“Latvijas Pasts” 2025. gadā ir nodrošinājis UPP saistību izpildi bez valsts kompensācijas. Kompensācijas summu ierasti veido starpība starp ieņēmumiem, kas gūti no UPP sniegšanas (piemēram, vēstuļu un paku piegādēm) un tā sniegšanas izmaksām (piemēram, darba samaksas, telpu, transporta un iekārtu nolietojuma). Uzņēmuma peļņas vai zaudējumu pārskatā šo kompensāciju atzīst pēc tam, kad aprēķinu ir pārbaudījis neatkarīgs ārējais auditors un vēlāk apstiprinājis regulators – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Minētais process notiek ne ātrāk kā nākamajā gadā, tāpēc arī pagājušā gada ietaupījuma efektu Latvijas valsts budžeta maks izjūt šogad.
Latvijas rezultāts ir izņēmums Baltijas kontekstā
Rezultāts nav pašsaprotams, ja to salīdzinām ar abu pārējo Baltijas valstu pasta uzņēmumu rādītājiem. Savā 2025. gada pārskatā Igaunijas Pasts norāda, ka tam par 2025. gadu pienākas kompensācija 2,1 miljonu eiro apmērā. Lietuvas pasta operators savā 2025. gada pārskatā ir atzinis divreiz lielākus ieņēmumus no kompensācijas par 2023. gadu – 4,0 miljonus eiro un norāda, ka aplēstie zaudējumi par 2024. gadu ir 5,2 miljoni eiro. Saprotams, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā šis uzņēmums ieņēmumus no kompensācijas atzīst pat ar divu gadu nobīdi. Tātad publiski pieejamā informācija liecina, ka absolūtos skaitļos pēdējās zināmās Igaunijas un Lietuvas pasta operatoru aprēķinātās universālā pasta pakalpojuma kompensācijas ir krietni augstākas nekā “Latvijas Pastam” aprēķinātie nulle eiro.
Daudzās citās Eiropas Savienības valstīs UPP sniegšanu daļēji finansē no valsts budžeta. Arī “Latvijas Pasts” iepriekš saņēmis kompensāciju. Esam veikuši virkni pārdomātu izmaksu samazināšanas pasākumu, kā rezultātā kompensācija saruka no 3,7 miljoniem eiro par 2024. gadu līdz nullei par 2025. gadu. Vislielāko ieguldījumu tajā ir devuši uzņēmuma darbinieki, kuri savus pienākumus organizējuši un veikuši gudrāk un efektīvāk. Savukārt mūsu klientu pieredzes latiņu esam spējuši ne vien noturēt, bet arī krietni paaugstināt.
Rezultāts panākts ar efektivitāti, nevis pakalpojuma samazināšanu
Ne mazāk svarīgs par iepriekš veikto kompensācijas summu salīdzinājumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir tas, kāds pasta pakalpojumu apjoms un ģeogrāfiskā pieejamība tiek nodrošināta katrā no trim valstīm. Ir skaidrs, ka vēstuļu, pastkaršu un abonēto preses izdevumu piegādes ir nepieciešamas sabiedrībai, it sevišķi senioriem un reģionu iedzīvotajiem. “Latvijas Pastam” ir 1000 saskarsmes punktu, ar kuriem sasniedzam savus klientus. Tos veido vairāk nekā 500 pastnieku, kuri sniedz arī pakalpojumus dzīvesvietā jeb “Pastnieks mājās”, virs 150 klātienes apkalpošanas vietām (no tām vairāk nekā 25 ir jaunā koncepta klientu centri un virs 30 klientu apkalpošanas punktiem atrodas līdztekus pašvaldību pakalpojumiem). “Latvijas Pastam” ir arī 440 pakomātu, no kuriem 33 ir izvietoti unikālās vietās reģionos, tai skaitā desmit pierobežā, kur noteiktā teritorijā nav atrodama neviena alternatīva komersanta pakomāta. Ja salīdzina klātienes klientu apkalpošanas vietu skaitu, tad to pārklājums Latvijā un Lietuvā ir līdzīgs, bet krietni zemāks tas ir Igaunijā, kur valsts pasta operators paziņoja par plāniem samazināt pasta nodaļu skaitu no 35 līdz 19. Tāpēc, ņemot vērā pakalpojumu pieejamību, apstāklis, ka “Latvijas Pastam” par UPP sniegšanu 2025. gadā nav nepieciešama šāda kompensācija, ir vērtējams kā uzņēmuma un tā darbinieku sasniegums.
Konkurence jāvērtē visā Baltijas reģionā
Publiski ir izskanējusi informācija par Igaunijas pasta uzņēmuma plāniem vērsties Eiropas Komisijā, aicinot to izvērtēt konkurences apstākļus abu pārējo Baltijas valstu pasta tirgos. “Latvijas Pasts” apsver iespēju lūgt Eiropas Komisiju šādam iespējamam izvērtējumam pievienot arī Igaunijas tirgu. “Latvijas Pasta” skatījumā, objektīvāk un lietderīgāk būtu izvērtēt visu trīs valstu pasta tirgus un, iespējams, aptvert arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis, no kurām daudzās UPP sniegšanu daļēji finansē no valsts budžeta, gan piešķirot budžeta līdzekļus, gan arī iegādājoties pakalpojumus no pasta uzņēmumiem.
Preses piegāde ir sabiedriski nozīmīgs pakalpojums
Viens no nozīmīgākajiem šādiem pakalpojumiem ir abonēto preses izdevumu piegāde. Par 2025. gadu par šo pakalpojumu no valsts budžeta tika samaksāti 7,2 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir 77% no kopējās pakalpojuma maksas, savukārt preses izdevēji un preses lasītāji sedza vidēji 23% no pakalpojuma cenas. Latvijas realizētā pieeja ir nodrošinājusi zemākas piegādes izmaksas mūsu valsts izdevējiem un preses lasītājiem. Lietuvā un Igaunijā preses piegādes atbalsta modeļi ir atšķirīgi, un tie arī izmaksā atšķirīgas summas attiecīgo valstu budžetiem. Lietuvas Pasta peļņas vai zaudējumu aprēķinā par 2025. gadu ir atzīti 12,4 miljoni eiro ieņēmumi no valsts budžeta par periodisko izdevumu piegādi, bet Igaunijas Pasts saņēma ievērojami mazāk – 1,5 miljonus eiro. Lai arī Igaunija ir mazāka iedzīvotāju skaita ziņā, tomēr kopējais piegādātās preses apjoms tur ir divreiz lielāks nekā Latvijā. Tātad katras valsts abonēto preses izdevumu piegādes un finansēšanas modelis atšķiras, un Latvija atrodas pa vidu – vismaz ģeogrāfiski un finansējuma apjoma ziņā.
