Eiropas purva bruņurupucis ir ļoti reta un aizsargājama suga. Senāk šie bruņurupuči bija sastopami Latvijā, Igaunijā un pat Dānijā, taču klimata pārmaiņu un cilvēka darbības ietekmē to izplatības teritorija ir samazinājusies, bet populācijas kļuvušas nelielas un sadrumstalotas. Bruņurupuču izdzīvošanu apdraud piemērotu dzīvesvietu izzušana, piesārņojums, transportlīdzekļi, invazīvās sugas un pieaugošā cilvēku radītā slodze.
Attēlā: Eiropas purva bruņurupucis.
Publicitātes foto.
Ruģeļu mitrājā izlaistie bruņurupuči ir pēcnācēji pirmajai Daugavpilī atrastajai Eiropas purva bruņurupuču mātītei. Bioloģijas doktors un Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš stāsta: “Šī mātīte Latgales zoodārzā nodzīvoja 23 gadus un atstāja pēcnācējus. Tagad mēs dabai atdodam vairāk, nekā savulaik no tās paņēmām, un cenšamies atjaunot vēsturisko populāciju vietā, kur bruņurupuči dzīvojuši jau agrāk. Mēs nesākam visu no nulles, bet stiprinām šeit jau pastāvējušu populāciju.”
Bruņurupuči dzīvei savvaļā tiek gatavoti vairākus gadus. Sākumā tie aug īpaši piemērotos un kontrolētos apstākļos, bet vēlāk mācās peldēt, meklēt barību, slēpties, izvairīties no cilvēkiem un sadzīvot ar citiem savas sugas pārstāvjiem.
“Izlaišana dabā bruņurupučiem vienlaikus ir gan izlaidums, gan eksāmens. Turpmāk viņiem būs jāizdzīvo pašiem, jāatrod barība un jāspēj izvairīties no dabiskajiem ienaidniekiem. Mēs viņus šim brīdim labi sagatavojam, bet tālāk viss ir atkarīgs no viņu spējas pielāgoties dzīvei savvaļā,” norāda M. Pupiņš.
Attēlā: 15.07.2026. Ruģeļu mitrājā Daugavpilī savvaļā izlaisti desmit Eiropas purva bruņurupuči (Emys orbicularis).
Publicitātes foto.
Arī pēc bruņurupuču izlaišanas Ruģeļu mitrājā turpināsies regulāra teritorijas un populācijas uzraudzība. Monitorings tiks veikts, izmantojot gan vizuālus novērojumus, gan vides DNS jeb eDNS metodes. Savvaļā bruņurupučus pamanīt ir sarežģīti, tādēļ dažādu izpētes metožu izmantošana ļaus sekot līdzi tam, vai tie ir iedzīvojušies un kā turpmāk attīstās populācija.
“Ruģeļu mitrājs ir viena no trim oficiāli reģistrētajām vietām Latvijā, kur Eiropas purva bruņurupuči dzīvo dabiskā mitrājā. Tādēļ šis notikums ir īpaši nozīmīgs. Monitoringu veicam katru gadu un turpināsim vērot, kā bruņurupuči šeit iedzīvojas,” uzsver M. Pupiņš.
Bruņurupuču izlaišana notika Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros. Projekta galvenais mērķis ir saglabāt un attīstīt pilsētu mitrāju bioloģisko daudzveidību Daugavpilī un Zarasos, īstenojot dabā balstītus risinājumus un uzlabojot mitrāju ekoloģisko kvalitāti.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Attīstības departamenta starptautisko projektu vadītāja Jolanta Ūzuliņa skaidro: “Viens no būtiskākajiem projekta virzieniem ir praktiski darbi dabā. Ruģeļos tika attīrīti dīķi, kuros bija plaši savairojušies invazīvie augi un vide bija kļuvusi vietējām sugām nepiemērota. Pēc veiktajiem darbiem teritorija ir sagatavota tam, lai tajā atkal varētu attīstīties vietējās augu un dzīvnieku sugas. Desmit Eiropas purva bruņurupuču izlaišana ir nozīmīgs nākamais solis.”
Pirms atjaunošanas darbu sākšanas Ruģeļu dīķu teritorija bija ievērojami aizaugusi. Balstoties uz sertificētu dabas aizsardzības ekspertu un starptautiska līmeņa zinātnieku ieteikumiem, darbi tika veikti pēc īpaši izstrādāta plāna. Atjaunotā vide rada piemērotākus dzīves apstākļus purva bruņurupučiem un citām ar veselīgiem mitrājiem saistītām sugām.
Ruģeļu mitrāji ir viena no bioloģiski vērtīgākajām dabas teritorijām Daugavpilī. Projekta teritorijā konstatētas 16 Latvijā sastopamas abinieku un rāpuļu sugas, kas apliecina šīs vietas nozīmi reto un aizsargājamo sugu saglabāšanā.
Projektā paredzētas arī sabiedrību izglītojošas aktivitātes. “Mitrāji ir unikāla vide, kurā saglabājas un attīstās daudzas augu un dzīvnieku sugas. Tādēļ ir svarīgi skaidrot bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, kāpēc daba ir jāsaudzē un jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Tiks attīstīta arī izglītojoša mājaslapa, kurā informāciju par mitrājiem un bioloģisko daudzveidību palīdzēs sniegt īpaši apmācīts mākslīgā intelekta rīks,” stāsta J. Ūzuliņa.
Paralēli dabas teritoriju saglabāšanai, Ruģeļu apkaimē tiek īstenoti arī citi attīstības projekti. Pēdējo piecu gadu laikā pašvaldība mērķtiecīgi pilnveido apkaimes infrastruktūru un turpina Ruģeļu ūdenskrātuves apkārtnes labiekārtošanu.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs norāda: “Ruģeļu apkaime pēdējos gados strauji attīstās, un to novērtē arī vietējie iedzīvotāji. Teritorija tiek papildināta ar sporta un atpūtas infrastruktūru, tostarp bērniem paredzētiem objektiem. Tuvākajā laikā plānots pabeigt ceļu un veloceliņu izbūvi, bet nākamajā gadā pie ūdenskrātuves paredzēts izveidot plašu autostāvvietu apmeklētājiem un tūristiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu.”
Vienlaikus pašvaldība vēlas saglabāt līdzsvaru starp infrastruktūras attīstību un dabas vērtību aizsardzību. “Purva bruņurupuču izlaišana Ruģeļu mitrājā parāda, ka arī pilsētā varam rūpēties par dabu un palīdzēt saglabāt retas sugas. Esmu gandarīts, ka kopā ar projekta partneriem varam īstenot darbus, kas vienlaikus attīsta apkaimi un saglabā tās dabas bagātības,” uzsver I. Prelatovs.
Eiropas purva bruņurupuču izlaišana īstenota projekta “Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģiona pilsētu mitrāju bioloģiskās daudzveidības kopīga saglabāšana” jeb “UrbUmbrella” (Nr. LL-00232) ietvaros. Projekta aktivitātes vērstas uz klimata pārmaiņu un cilvēka darbības ietekmēto mitrāju atjaunošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un sabiedrības izpratnes veicināšanu Daugavpils un Zarasu pārrobežu reģionā.
Plašāka informācija par projektu pieejama šeit un Daugavpils pašvaldības vietnē.
Attēlā: informatīvais materiāls par projektu “Latvijas un Lietuvas pārrobežu reģiona pilsētu mitrāju bioloģiskās daudzveidības kopīga saglabāšana”.
Publicitātes foto.
