Jauns Kriminālprocesa likums efektīvākam kriminālprocesam
“Jaunajam Kriminālprocesa likumam ir jākļūst par pamatu mūsdienīgai un uz rezultātu vērstai krimināltiesību sistēmai. Mūsu mērķis ir vienkāršāki procesi, mazāks administratīvais slogs un ātrāks taisnīgums cilvēkiem,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Kā piemērus kriminālprocesa efektivizēšanai ģenerālprokurors minēja iespēju paplašināt to lietu loku, kurās var piemērot prokurora priekšrakstu par sodu, samazināt prokuroru iesaisti mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas uzraudzībā, kā arī stiprināt prokuroru pilnvaras, lai vairāk uzmanības un resursu veltītu sarežģītāko un sabiedrībai nozīmīgāko kriminālprocesu virzībai. Puses vienojās šos priekšlikumus izvērtēt jaunā Kriminālprocesa likuma izstrādes gaitā.
“Prokuroru resursi ir jākoncentrē tur, kur tie rada vislielāko pievienoto vērtību. Vienkāršākās lietās jāmazina prokuroru iesaiste, lai vairāk laika un resursu varētu veltīt sarežģītu kriminālprocesu uzraudzībai un izmeklēšanai,” norāda ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Tieslietu sistēma kā ekonomikas virzītājspēks
Abas iesaistītās puses vienojās stiprināt tieslietu sistēmas ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, meklējot risinājumus, kā veicināt investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības attīstību. Šim mērķim tiks organizēta diskusija ar uzņēmēju un tieslietu nozares pārstāvjiem, lai kopīgi izstrādātu priekšlikumus tiesiskās vides pilnveidošanai un investīciju klimata uzlabošanai.
Izvērtēs regulējumu “balto hakeru” iesaistei valsts drošības stiprināšanā
Tiks izvērtētas regulējuma pilnveides iespējas, lai pārliecinātos, vai spēkā esošais regulējums pietiekami skaidri nosaka sadarbības kārtību starp valsts institūcijām un augsti kvalificētiem IT, kiberdrošības un citu jomu ekspertiem. Izvērtējuma mērķis ir mazināt iespējamās neskaidrības par sadarbības modeli un nodrošināt vienotu izpratni par to, kā šādu ekspertu iesaiste īstenojama tiesiski, koordinēti un kompetento iestāžu vadībā.
