DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Konstitucionālā sūdzība kļuvusi par efektīvāko pamattiesību aizsardzības instrumentu

Publicitātes foto

Šodien, 1. jūlijā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā norisinājās Satversmes tiesas rīkotais pasākums “Konstitucionālajai sūdzībai – 25”, kas bija veltīts konstitucionālās sūdzības institūta 25 gadu jubilejai Latvijā. Pasākumā juristi, žurnālisti, akadēmiskās vides pārstāvji un Satversmes tiesas tiesneši atskatījās uz konstitucionālās sūdzības nozīmi cilvēktiesību aizsardzībā. 

Atklājot pasākumu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsvēra: “Konstitucionālās sūdzības ieviešana bija viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem Latvijas tiesiskajā sistēmā. Ir pagājis ceturtdaļgadsimts, un tā ir kļuvusi par vienu no efektīvākajiem pamattiesību aizsardzības instrumentiem.”

25 gadu laikā konstitucionālā sūdzība kļuvusi par Satversmes tiesā visbiežāk iesniegto pieteikuma veidu un biežāko pamatu lietas ierosināšanai. Pēc konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesa izskatījusi 337 lietas, pieņemot 255 spriedumus un 82 lēmumus par tiesvedības izbeigšanu. Savukārt 140 lietās jeb 42 procentos gadījumu vismaz viena no apstrīdētajām normām atzīta par neatbilstošu Satversmei.

Pēc konstitucionālajām sūdzībām ierosinātās lietas būtiski ietekmējušas cilvēktiesību aizsardzību dažādās jomās – sociālajās tiesībās, ģimenes aizsardzībā, cilvēka cieņas un vides aizsardzībā, valsts drošības jautājumos, kā arī tiesu varas neatkarības un demokrātiskas valsts pamatprincipu stiprināšanā. Tās apliecina, ka viena cilvēka, uzņēmuma vai biedrības vēršanās Satversmes tiesā var radīt pārmaiņas, kas ir nozīmīgas visai sabiedrībai.

Pasākuma dalībnieki dalījās pieredzē un skatījumā par konstitucionālās sūdzības nozīmi cilvēktiesību aizsardzībā. Latvijas Televīzijas žurnālists Gundars Rēders akcentēja nepieciešamību spēt sadzirdēt ikviena cilvēka stāstu, pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe runāja par uzticamas informācijas un kritiskās domāšanas nozīmi cilvēktiesību aizsardzībā, savukārt juriste un sertificēta mediatore Baiba Zāmuele dalījās pieredzē par savu tiesību aizstāvēšanu Satversmes tiesas procesā, iesniedzot konstitucionālo sūdzību. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Lauris Liepa skaidroja juridiskā pamatojuma nozīmi, vēršoties Satversmes tiesā.

Diskusijas noslēgumā Satversmes tiesas tiesneši analizēja, kā konstitucionālā sūdzība 25 gadu laikā ietekmējusi Latvijas tiesību sistēmas attīstību, stiprinājusi cilvēktiesību aizsardzību un veicinājusi sabiedrības izpratni par Satversmē nostiprinātajām vērtībām. Tiesneši uzsvēra arī konstitucionālās sūdzības nozīmi efektīvas pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā Latvijā un tās vietu Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI