Diskusijā piedalījās Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneši Inga Reine un Pēteris Zilgalvis, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Artūrs Kučs, kā arī Latvijas Valsts prezidents (2019-2023) un bijušais Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.
Sarunas centrā bija brīvu un godīgu vēlēšanu aizsardzība Latvijā un Eiropā, tiesiskuma stiprināšana, demokrātisko procesu noturība, pamattiesību piemērošana digitālajā vidē un valsts pienākums nodrošināt sabiedrības noturību, vienlaikus saglabājot vārda brīvību un demokrātisku lēmumu pieņemšanu. Īpašu uzmanību sarunas dalībnieki pievērsa Satversmes sniegtajām iespējām un konstitucionālajiem risinājumiem demokrātijas un vēlēšanu procesa apdraudējuma gadījumā, kā arī vēlētāju gribas autentiskuma izaicinājumiem, ņemot vērā dezinformācijas izplatību un mākslīgā intelekta izmantošanu sociālo mediju vidē.
Puses bija vienisprātis, ka konstitucionālo institūciju stiprināšana ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem demokrātiskas valsts aizsardzībai.
“Sabiedrības sašķeltība un polarizācija apdraud valsts nākotni. Sabiedrības šķelšana ir Krievijas instruments un mērķis, kā tas pierādījies vēlēšanu procesos virknē Eiropas valstu. Šobrīd šo tendenci pastiprina iekšpolitiskā retorika un rīcība. Sekošana sociālo tīklu algoritmiem, kas spēlē uz negatīvām emocijām, var radīt būtisku apdraudējumu demokrātijai un valstiskumam,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Diskusijas dalībnieki analizēja, kā nodrošināt vēlētāju brīvas gribas īstenošanu un vienlaikus saglabāt līdzsvaru starp demokrātijas aizsardzību un pamattiesībām dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās riska apstākļos.
“Ir svarīgi stiprināt demokrātiju un nepieļaut, ka dezinformācija un ārējā iejaukšanās “nozog” vai ietekmē vēlēšanu rezultātus. Mums ir Satversme, kas nosaka mūsu valsts iekārtu, un mūsu atbildība ir rīkoties, lai to stiprinātu,” uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Sarunā tika uzsvērta arī regulāra dialoga nozīme starp likumdevēju un tiesu varu. Tika atzīts, ka šāda profesionāla domu apmaiņa palīdz savlaicīgi identificēt jaunus tiesiskuma izaicinājumus un pilnveidot Latvijas tiesisko regulējumu.
“Mūsdienu izaicinājumu pasaulē nepieciešams nodrošināt atbilstošu Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas kapacitāti, kas ļautu ikvienu aktuālu problēmu atrisināt ātri, tiesiski korekti un demokrātiskā ceļā,” uzsvēra Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Kalniņa.
Diskusijas dalībnieki vienojās par nepieciešamību nākamā gada sākumā rīkot plašu ekspertu diskusiju par konstitucionālās iekārtas kapacitāti un tās stiprināšanu.
Šī bija jau trešā Saeimas pārstāvju tikšanās ar Eiropas Savienības un Eiropas Cilvēktiesību tiesu tiesnešiem. Pagājušā gada diskusija rosināja Saeimu šā gada janvārī rīkot konferenci “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”, kuras mērķis bija analizēt mākslīgā intelekta izmantošanas, ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas izplatības iespējamos riskus brīvu un godīgu vēlēšanu nodrošināšanai, kā arī Eiropas valstu pieredzi demokrātijas aizsardzībā. Savukārt no pagājušā gada diskusijām izteiktie priekšlikumi sekmēja arī grozījumu izstrādi Krimināllikumā, kas stiprināja vēlēšanu procesa aizsardzību pret mākslīgā intelekta radītajiem apdraudējumiem.
