RTU pakāpeniski samazina trešo valstu studentu skaitu, mērķtiecīgi palielina studējošo skaitu no OECD un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī paaugstina iestājpārbaudījumu prasības topošajiem studentiem, lai izvēlētos motivētākos un ar labām zināšanām eksaktajos priekšmetos un dabaszinībās – atkarībā no studiju programmas specifikas. Tāpat iecerēts palielināt maģistrantūras un doktorantūras studentu skaitu.
«Mēs koncentrējamies uz talantu piesaisti gan attiecībā uz latviešu, gan ārzemju studentiem,» skaidro RTU rektors Tālis Juhna. RTU ir izvirzījusi mērķi virzīties uz starptautisko universitāšu top 500, un, lai to sasniegtu, ir nepieciešams parādīt izcilu sniegumu zinātnē, tāpēc RTU ir svarīgi piesaistīt gan izcilus zinātniekus, gan talantīgus studentus, kuri varētu nākotnē nodrošināt paaudžu maiņu pētniecībā. Tāpat viens no starptautisko reitingu nosacījumiem ir universitātes sniegums internacionalizācijā, paplašinot sadarbības valstu loku. Patlaban RTU mācās studenti no 106 valstīm, kas ir ļoti atzīstams sniegums, un no kopējā RTU studentu skaita ārvalstu studenti veido aptuveni piektdaļu.
Diskusijā Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava pauda: «Jūsu uzņemtais virziens ir pareizs un labs. Ārvalstu studentu piesaistē primāri vajadzētu koncentrēties uz latviešu izcelsmes jauniešiem, kuri patlaban dzīvo ārpus Latvijas, jo viņi varētu būt ieinteresēti atgriezties, lai studētu Latvijā. Pēc tam nākamā mērķgrupa būtu Eiropas Savienības un OECD valstu pilsoņi. Trešo valstu studentu skaits, it īpaši no augsta terorisma riska valstīm, ir jāmazina.»
Tā dēvētajām riska valstīm varētu būt īpaša interese tieši par tehnoloģiju universitātēm, tāpēc RTU, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju Ukrainā un sarežģīto pasaules ģeopolitisko situāciju, ir pieņēmusi noteikumus, kas ierobežo sadarbību ar riska valstīm, lai mazinātu drošības riskus RTU un Latvijai.
RTU ir iecerējusi stiprināt sadarbību ar citām valstīm, piemēram, Kanādu, Japānu, Franciju, Īriju, Dienvidkoreju, Vāciju. Tiesa, pārorientācija uz citu valstu tirgiem nav ātra – tā var aizņemt pat trīs līdz piecus gadus, jo mērķauditorija ir jāiepazīstina ar RTU un Latviju, lai potenciālie studenti pieņemtu lēmumu mācīties Latvijā. Pārorientējoties uz citām valstīm un mazinot trešo valstu studentu skaitu, RTU neplāno palielināt ārzemju studentu īpatsvaru.
«Ir prieks, ka zinātnes universitātes ir gatavas paaugstināt kvalitātes prasības ārvalstu studentiem,» uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Liene Levada. Patlaban starp 16 augstskolām, to skaitā četrām zinātnes universitātēm, un IZM, Ārlietu ministriju (ĀM) un Iekšlietu ministriju (IeM) ir spēkā vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā. Tā nosaka, ka augstskolās obligāti ir jābūt ārvalstu studentu iekšējās kontroles sistēmai, ārvalstu studentu atbirums nedrīkst pārsniegt 20% un augstskolām ir stingrākas prasības, kā tiek informēta Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde par ārvalstu studentiem, kuri vismaz divas nedēļas neapmeklē augstskolu un nepiedalās studijās.
RTU vadība diskusijas laikā aktualizēja problēmu, ka patlaban no vienas universitātes atskaitīts ārvalstu students, neatgriežoties mājās, var palikt Latvijā, iestājoties citā Latvijas augstskolā ar zemākām prasībām. Savukārt L. Levada informēja, ka IZM ir iesniegusi priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumiem, ka ārvalstu studenti nedrīkst pāriet uz citu augstskolu, neatgriežoties mājās. Tā tiktu novērsta studentu nekontrolēta plūsma ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā.
Nozīmīga ir arī ārvalstu studentu integrācija Latvijā, lai viņi neveidotu tikai savas kopienas, bet studijās un sadzīvē telpu dalītu ar latviešu studentiem. RTU ārzemju un Latvijas studenti satiekas arī studentu pasākumos, piemēram, hakatonos, kur tiek veidotas arī jauktās komandas. Kopā arī darbojas RTU kultūras kolektīvos un studentu pašpārvaldē. Ārzemju studentiem pirmajā kursā tiek piesaistītas atbalsta personas no Latvijas studentu vidus. Viņi ar padomu iebraucējiem palīdz adaptācijas periodā. Tāpat ārvalstu studentiem tiek sniegta izsmeļoša informācija par Latviju, atbalsta un palīdzības iespējām, migrācijas nosacījumiem un kārtību RTU, lai nepieciešamības gadījumā studenti zinātu, kur vērsties pēc palīdzības. Pirmajā semestrī studentiem tiek nodrošināta arī latviešu valodas mācīšana un ieskats Latvijas kultūrā un tradīcijās, taču iespēju robežās šo izglītības piedāvājumu vajadzētu vēl paplašināt.
