“Mērķdotācijas dod iespēju pašvaldībām ieguldīt valsts piešķirto finansējumu tieši savu iedzīvotāju vajadzībām, jo par projektiem vai darbiem, kas tiks īstenoti, lemj pašas pašvaldības. Turpmāk pašvaldībām būs lielāka loma, lemjot arī par ceļu pārbūvi, t. sk., lai atbalstītu biznesa attīstību savā teritorijā. Valdības apstiprinātā Autoceļu stratēģija dod lielāku elastību kontekstā ar reģionu ekonomisko attīstību, jo reģionālo un vietējo ceļu būvniecībā lielāka loma tiek noteikta pašvaldībām,” par finansējumu pašvaldībām un to lomu komentē Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Pagājušogad pašvaldībām mērķdotācijām ielu būvniecībai un uzturēšanai kopumā tika piešķirti 60,1 milj. eiro, savukārt izlietoti – 53,69 milj. eiro. Neizlietotais finansējums paliek pašvaldību rīcībā ieguldīšanai ielu uzturēšanā un būvniecībā. No 2025. gadā izlietotā finansējuma pašvaldības 65% ieguldījušas autoceļu un ielu uzturēšanai, savukārt 35% autoceļu un ielu būvniecībai. Satiksmes drošības uzlabošanai pašvaldības kopumā ieguldījušas 5,5 milj. eiro jeb 10% no izlietotā finansējuma. Visvairāk no saņemtā finansējuma jeb 1,1 milj. eiro satiksmes drošības uzlabošanai pagājušogad ir ieguldījusi Krāslavas pašvaldība (93% no izlietotā finansējuma).
Finansējums pašvaldībām tiek piešķirts piemērojot koeficientu, kas rēķināts atbilstoši pašvaldības tiltu un ielu brauktuvju kopplatībai, autoceļu kopgarumam, kā arī proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitam. Attiecīgi pagājušogad lielāko finansējumu 8,4 milj. eiro saņēma Rīgas valstspilsētas pašvaldība, savukārt mērķdotācijas virs 1 milj. eiro saņēma 22 pašvaldības.
Mērķdotācijas pašvaldībām ceļu un ielu infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, t. sk. tranzīta ielām, tiltiem, kā arī satiksmes drošības uzlabošanas projektiem no valsts budžeta tiek piešķirtas katru gadu.
