Desmit valsts institūciju, zinātnisko iestāžu, uzņēmumu un vides nevalstisko organizāciju sadarbībā tiks īstenoti mērķtiecīgi pasākumi Latvijas upēs un ar tām saistītajās ūdens ekosistēmās, mazinot cilvēka darbības rezultātā radušos upju tecējuma izmaiņu un fizisko šķēršļu ietekmi, kā arī uzlabojot iespējas zivīm brīvi pārvietoties un atjaunot dabiskās dzīvotnes.
Latvijas upju ekoloģisko stāvokli būtiski ietekmē dažādi cilvēku radīti pārveidojumi, proti, izmaiņas upju dabiskajā tecējumā, gultnē un krastos, kas veidojušies galvenokārt 20. gadsimtā – regulējot upes, izbūvējot meliorācijas sistēmas, kā arī ierīkojot vēsturiskus dzirnavu aizsprostus, dambjus un hidroelektrostacijas. Šobrīd Latvijas upēs ir identificēti vairāki simti dažāda mēroga šķēršļu, kas pārtrauc upju nepārtrauktu tecējumu, maina hidroloģisko režīmu un sedimentu kustību, kā arī būtiski ierobežo migrējošo zivju sugu pārvietošanos un dzīvotņu pieejamību.
Projekta LIFE RiverFlow ietvaros tiks ieviesti uz zinātnisku izpēti un monitoringa datiem balstīti apsaimniekošanas risinājumi, kas vērsti uz prioritāro šķēršļu ietekmes mazināšanu Latvijas upēs. Piecu gadu laikā astoņās upēs dažādos Latvijas reģionos paredzēts īstenot integrētu pasākumu kopumu, radot priekšnoteikumus upju ekoloģiskās nepārtrauktības atjaunošanai vairāk nekā 1034 kilometru garos to posmos.
LIFE RiverFlow ir cieši saistīts ar integrēto projektu LIFE GoodWater IP, kura ietvaros jau kopš 2020. gada Latvijā tiek īstenota upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana atbilstoši ES Ūdens Struktūrdirektīvas prasībām. LIFE RiverFlow projektā plānots izmantot LIFE GoodWater IP projektā izstrādātos datus un tā analītisko pamatu, lai līdz šim ieguldīto darbu pārnestu uz jau praktisku risinājumu ieviešanu upēs un ap tām saistītajās ekosistēmās. Vienlaikus projekts sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķī līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 25 000 kilometru brīvi plūstošu upju.
Projekta LIFE RiverFlow ietvaros paredzēts īstenot mērķtiecīgus hidromorfoloģiskās atjaunošanas pasākumus, tostarp:
- trīs Latvijas prioritāro šķēršļu (no TOP70 šķēršļu saraksta) ietekmes novēršanu un mazināšanu (Salacā – Staiceles aizsprosta nojaukšana, Iecavas un Mazās Juglas upju baseinos – zivju ceļu izbūve);
- citu mazo šķēršļu demontāžu upju posmos, kuros tie rada upju fragmentāciju un dzīvotņu degradāciju;
- mazo hidroelektrostaciju radīto ūdenslīmeņa svārstību mazināšanas risinājumu ieviešana, tostarp ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšanu;
- digitālu rīku izstrādi ekoloģiskā caurplūduma uzraudzībai un šķēršļu ietekmes izvērtēšanai, atbalstot lēmumu pieņemšanu kompetentajās institūcijās;
- lašu un nēģu reintrodukciju Ogres upē;
- finanšu atbalsta instrumenta – grantu programmas – izveidi šķēršļu nojaukšanai un to ietekmes mazināšanai, nodrošinot iespēju pašvaldībām, zemju un būvju īpašniekiem pieteikties finansējumam upju atjaunošanas pasākumu īstenošanai.
Pasākumi tiks īstenoti astoņās upēs dažādos Latvijas reģionos – Salacas, Iecavas, Mazās Juglas, Abzes, Ogres, Svētes, Lielupes un Auces upju baseinos –, aptverot gan Vidzemes, gan Zemgales, gan Kurzemes upju sateces teritorijas.
Vienlaikus projektā liela uzmanība tiks pievērsta institucionālās kapacitātes stiprināšanai, sadarbībai ar atbildīgajām valsts iestādēm un sabiedrības izpratnes veidošanai par upju ekoloģisko nepārtrauktību un tās nozīmi dabas un cilvēku labklājības kontekstā. Projekta mērķis ir veicināt ilgtermiņa izmaiņas attieksmē pret brīvi plūstošām upēm kā būtisku dabas kapitāla daļu.
Linda Fībiga, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra projekta vadītāja:
“Latvijas upes ir mūsu bagātība, bet par tām ir jārūpējas. Mēs, cilvēki, esam diezgan ietekmējuši dabisko upju tecējumu daudzu gadu desmitu garumā. Lai upēs būtu vairāk zivju un arī pietiekams barības apjoms tām, ir jārada iespējas zivīm ceļot, jāpalīdz atjaunot nārsta vietas, kā arī jāsamazina upēs nonākošais piesārņojuma apjoms. Sadarbojoties zinātniekiem un izmantojot jau pārbaudītus efektīvus risinājumus, projekta eksperti spēs panākt uzlabojumus mūsu upēs. Iespējams, ka rezultāts nebūs uzreiz, bet pēc dažiem gadiem – jo daba ir daba – ar savu atjaunošanās ātrumu un spējām, bet mēs palīdzēsim šo procesu paātrināt. Bez šķēršļu ietekmes samazināšanas uzlabot upju ekoloģisko stāvokli diemžēl nebūs iespējams.”
“LIFE RiverFlow ir unikāls ar savu mērogu un ilgtermiņa skatījumu – tas vienlaikus uzlabo upju ekoloģisko stāvokli un veicina izpratni par brīvi plūstošu upju nozīmi nākotnes dzīves videi. Šādas pārmaiņas nav iespējamas bez sabiedrības līdzdalības un kopīgas atbildības par mūsu upēm,” uzsver Dr. oec. Elīna Klodāne, biedrības “Baltijas krasti” vecākā eksperte.
Projektu LIFE RiverFlow koordinē valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Projektā piedalās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūts BIOR, Klimata un enerģētikas ministrija, Baltijas Vides forums, AS “Latvenergo”, “VGBE Energy” (Vācija), biedrība “Baltijas krasti”, Pasaules Dabas fonds, valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” un Dabas izcilības institūts.
Projekts LIFE RiverFlow (LIFE24-ENV-LV-LIFE-RiverFlow/101216013) tiks īstenots piecu gadu laikā. Tā kopējais budžets ir 9,05 miljoni eiro, no kuriem 60% finansē Eiropas Savienības vides un klimata programma LIFE, bet 40% nodrošina Latvijas Republikas līdzfinansējums, tostarp Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbalsts un iesaistīto partneru līdzfinansējums.
