Latvijā meteoroloģijas nozare aizvadītajās desmitgadēs piedzīvojusi vienu no lielākajām tehnoloģiskajām revolūcijām – no manuāliem novērojumiem un papīra žurnāliem līdz satelītu datiem, superdatoru aprēķiniem un mākslīgā intelekta izmantošanai prognožu veidošanā. Šodien laikapstākļu prognozi katrs var uzzināt dažās sekundēs telefonā vai televīzijā, radio. Taču šīs informācijas pamatā ir miljoniem novērojumu un sarežģīti aprēķini, kas tiek veikti globālā datu apmaiņas sistēmā. Jaunākās tehnoloģijas ir būtiski ietekmējušas meteorologu darbu un prognožu sagatavošanu visā pasaulē.
“Kad mēs novērojam šodien, tad ne tikai prognozējam laikapstākļus – mēs aizsargājam rītdienas cilvēkus un planētu. Aiz katras prognozes ir miljoniem novērojumu un globāla sadarbība, kas palīdz pieņemt kritiski svarīgus lēmumus un glābt dzīvības,” saka Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretāre Seleste Saulo.
Pasaules meteoroloģijas dienas ietvaros notiks Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) organizēta diskusija, pulcējot meteorologus, hidrologus un novērojumu staciju speciālistus – gan esošos, gan tos, kuri savu pieredzi jau nodevuši jaunajiem kolēģiem. Diskusijā speciālisti LVĢMC Prognožu un Klimata daļas datu zinātnieces – ekspertes Daces Zandersones vadībā izvērtēs jaunākās pasaules tendences meteoroloģijā, salīdzinās meteoroloģijas darbu dažādos laikos – kāds tas bija agrāk un kāds šodien, kad novērojumos un prognozēs arvien vairāk ienāk jaunas tehnoloģijas, datu analīze un mākslīgais intelekts.
Dace Zandersone uzsver: “Lai gan tehnoloģijas mūsdienās attīstās strauji, tieši speciālistu pieredze meteoroloģijā joprojām ir būtiska – prognožu modeļi un datu analīze ir kļuvuši ievērojami jaudīgāki, taču meteorologu zināšanas un pieredze joprojām ir neaizstājamas, lai spētu precīzi interpretēt datus un pieņemt lēmumus.”
Pasaules meteoroloģijas diena vienlaikus ir arī iespēja atskatīties uz profesijas attīstību un satikties vairākām meteorologu paaudzēm – gan speciālistiem, kuri strādājuši novērojumu stacijās pirms desmitgadēm, gan jaunos prognozētājus, kuri ikdienā izmanto modernus datu analīzes rīkus.
No instrumentiem laukā līdz datu analīzei
Vēl pirms dažām desmitgadēm meteorologu ikdiena bieži noritēja novērojumu stacijās, kur laikapstākļu parametri tika mērīti ar mehāniskiem instrumentiem un rūpīgi pierakstīti žurnālos. Dati tika apkopoti un nodoti tālāk, lai sagatavotu prognozes.
Šodien meteoroloģija balstās uz globālu novērojumu sistēmu – tajā ietilpst satelīti, meteoroloģiskie radari, novērojumu stacijas, okeāna bojas, meteoroloģiskie baloni u. c. sensori, kas nepārtraukti apkopo informāciju par atmosfēru. Šie dati tiek izmantoti laikapstākļu analīzei, prognozēm un brīdinājumiem par bīstamiem laikapstākļiem.
“Mūsdienu meteoroloģija vairs nav iedomājama bez satelītdatiem un starptautiskas sadarbības. Izmantojot Copernicus programmas un sadarbību ar EUMETSAT jeb Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju, mēs spējam arvien precīzāk analizēt procesus atmosfērā un savlaicīgi brīdināt sabiedrību par riskiem. Tas būtiski stiprina Latvijas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām,” norāda LVĢMC valdes priekšsēdētāja Sigita Škapare.
Meteoroloģiskie novērojumi no dažādām valstīm tiek apmainīti globālā tīklā, ko koordinē Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO). Tas ļauj sagatavot prognozes, kas palīdz valdībām, speciālistiem aviācijā, lauksaimniecībā un sabiedrībai kopumā pieņemt svarīgus lēmumus. Pasaules Meteoroloģijas organizācija uzsver, ka precīzi novērojumi ir pamats agrīnajiem brīdinājumiem par bīstamiem laikapstākļiem un palīdz aizsargāt cilvēkus un infrastruktūru.
Pasaules meteoroloģijas dienā katra gada 23. martā tiek atzīmēta Pasaules Meteoroloģijas organizācijas izveide un meteoroloģijas nozīme sabiedrības drošībā, ekonomikā un vides aizsardzībā. Pasaules meteoroloģijas diena atgādina par meteorologu darbu – bieži vien neredzamu, bet būtisku sabiedrības drošībai.
VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ir valsts vides datu kompetences centrs, kas nodrošina meteoroloģisko, hidroloģisko un gaisa kvalitātes novērojumus, prognozes un analīzi. Organizācijā strādā vairāk nekā 280 darbinieki, un tās centrālais birojs atrodas Rīgā, Latgales ielā 165. LVĢMC pārvalda valsts vides novērojumu tīklu un nodrošina būtisku informāciju sabiedrības drošībai un lēmumu pieņemšanai.
