Šie grozījumi ir atbilde uz straujo tehnoloģisko attīstību, digitālo finanšu pakalpojumu izplatību un jaunu kreditēšanas produktu ienākšanu tirgū, norāda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens. To mērķis ir veicināt atbildīgu kreditēšanu, pasargāt patērētājus no pārmērīgām parādsaistībām un krāpšanas, kā arī nodrošināt skaidrāku, pārredzamāku un mūsdienu tehnoloģijām atbilstošu kreditēšanas vidi.
Lai stiprinātu aizsardzību pret krāpšanu digitālajā vidē, patērētājiem paredzētas tiesības kredītinformācijas birojos veikt atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu. Kredīta devējiem šādas atzīmes būs obligāti jāņem vērā, izskatot kredīta pieteikumus.
Grozījumi nosaka arī jaunus pienākumus kredīta devējiem kavētu maksājumu gadījumā – piemērot tikai samērīgas un pamatotas izmaksas, pirms parādu piedziņas nodrošināt iecietības pasākumus un sniegt informāciju par specializētu parādu konsultāciju iespējām. Turklāt kredīta devējiem būs jāsniedz patērētājam bezmaksas informācija par provizorisko saistību atlikumu noteiktā termiņā, lai veicinātu pārkreditēšanas iespējas.
Tāpat grozījumi aizliedz nepieprasītu kredītu piešķiršanu un noteic kredīta devējiem pienākumu savlaicīgi informēt patērētāju par kredīta pārsniegšanu, piemērojamām maksām un procentiem. Regulāras pārsniegšanas gadījumā kredīta devējam būs jāsniedz ieteikumi par lētākām alternatīvām un parādu konsultācijām.
Izmaiņas paredz, ka noteiktos gadījumos nomaksas kredītiem un “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvājumiem būs jāaizvērtē patērētāja spējas atmaksāt kredītu, lai mazinātu pārmērīgu parādsaistību risku.
Būtiskas izmaiņas paredzētas arī digitālajā vidē. Kredīta devējiem būs pienākums pirms distances līgumu noslēgšanas sniegt skaidru un pārredzamu informāciju, nodrošināt vienkāršu atteikuma funkciju un pielāgot informāciju digitālajām platformām. Ja kredīta piedāvājums tiek personalizēts, izmantojot automatizētu datu apstrādi vai mākslīgā intelekta sistēmas, patērētājs par to būs jāinformē. Vienlaikus patērētājiem tiek nostiprinātas tiesības pieprasīt cilvēka līdzdalību automatizētos lēmumos par kredīta piešķiršanu un saņemt saprotamu skaidrojumu par veikto izvērtējumu.
Papildus tam paredzēts paplašināt reģistrācijas prasības kredīta starpniekiem, kā arī noteikt reģistrācijas prasības lieliem uzņēmumiem, kas piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā.
Komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī saistītos grozījumus Kredītinformācijas biroju likumā. Tāpat komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas ir daļa no attiecīgās likumprojektu pakotnes; par šo likumprojektu atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
