TEORĒTISKĀ ZINĀTNE – FUNDAMENTĀLIE PĒTĪJUMI
Teorētiskā fizika
Bruģējot kvantu elektronikas teorijas pamatus // Vairākelektronu tranzistoru teorija
Autori
Mg. phys. Elīna Pavlovska, Mg. math. Mārtiņš Kokainis, Bc. phys. Ralfs Šuba, Ph.D. Ģirts Barinovs, LZA īstenais loceklis Vjačeslavs Kaščejevs.
Zinātniskā institūcija
Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Latvijas Universitāte.
Informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, un elektronika ir šo tehnoloģiju pamatā. Centieni radīt ātrākus un mazākus datorus atduras pret kvantu fizikas likumu citādumu. Tādēļ zinātnieki visā pasaulē cenšas izskaidrot un paredzēt atsevišķu kvantu daļiņu uzvedību mikroshēmās. Sadarbojoties ar Vācijas un Francijas vadošajām kvantu elektronikas laboratorijām, Latvijas Universitātes Nanoelektronikas teorijas grupas pētnieki radījuši konceptuāli jaunus matemātiskos modeļus vairākelektronu tranzistoru raksturošanai. Šie modeļi ļauj prognozēt strāvas pārslēgšanu šajās ierīcēs atsevišķu elektronu līmenī. Nākotnē, turpinot šo starptautisko sadarbību, šīs iestrādes palīdzēs veidot pasaules pirmo kvantu skaitļotāju, kas izmanto daudzelektronu tranzistorus un kura teorijas izstrāde ir uzticēta LU pētniekiem.
Magnetobioloģija
Teorētiskie modeļi un jaunas pētniecības metodes kontrolējamiem aktīvās vides ansambļiem // Kontrolējami aktīvās vides ansambļi un to modeļi
Autori
LZA īstenais loceklis Andrejs Cēbers, Ph.D. Mihails Birjukovs, Mg. phys. Māra Šmite, Ph.D. Bhagyashri Dada Shinde, Dr. phys. Guntars Kitenbergs, Dr. Damien Faivre, Dr. Andrejs Tatuļčenkovs, Dr. phys. Rūdolfs Livanovičs.
Zinātniskā institūcija
Magnētisku mīksto materiālu laboratorija, Latvijas Universitāte (LU MMML).
Dzīvu organismu ansambļi, tai skaitā mikroorganismi, nodrošina aktivitāti un kustīgumu, izmantojot savus iekšējos resursus. Lai aprakstītu šos ansambļus, jāņem vērā aktīvie spriegumi, kas izsauc nesējvides plūsmas un ir atkarīgi no mikroorganismu koncentrācijas un orientācijas. Īpaši interesantas ir magnetotaktiskās baktērijas, kas pēc būtības ir kā dzīvas kompasa adatiņas, dodot iespēju kontrolēt aktīvos spriegumus to ansambļos. LU MMML izstrādāja jaunas pētniecības metodes un novēroja ārējā laukā nobīdes plūsmas magnetotaktisku baktēriju suspensijas joslās un baktēriju spietu kustību perpendikulāri ārējam magnētiskam laukam.
Izmantojot no Ogres upes iegūtos magnetotaktisko baktēriju paraugus, zinātnieki radīja teorētiskos modeļus un eksperimentāli tos verificēja, ļaujot aprakstīt parādības, kas šobrīd nav izprastas. Piemēram, virpuļu veidošanos baktēriju ansambļos rotējošā magnētiskā laukā, palīdzot saprast, kā rodas kolektīva uzvedība dzīvajās sistēmās un paverot unikālas iespējas jaunu pētījumu veikšanai.
Farmācija
Fundamentāli jauna metode fotoķīmiski inducētai radikāļu ģenerēšanai halogēnatomu pārneses reakcijā
Autori
Ph.D. Nagarajan Ram Kumar, MSc. Anete Patrīcija Raiskuma, Dr. chem. Larisa Baumane, Dr. chem. Sergejs Beljakovs, Dr. chem. Kaspars Traskovskis, LZA korespondētājloceklis Jānis Veliks.
Zinātniskā institūcija
Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieku grupa Jāņa Velika vadībā izstrādājusi fundamentāli jaunu metodi fotoķīmiskai radikāļu ģenerēšanai halogēnu pārneses reakcijās. Ar šīs metodes palīdzību var konstruēt jaunus organiskos savienojumus ar potenciālu pielietojumu medicīnas ķīmijā, izveidojot ķīmiskās saites starp alkēniem un aktivētiem alkilhalogenīdiem-izejvielām, kas tiek plaši lietotas zāļvielu izstrādē un ražošanā.
Šīs reakcijas veikšanai nav nepieciešami dārgmetālus saturoši katalizatori, kā arī to ierosina violetā gaisma redzamajā spektra daļā. Metodi izdevās attīstīt, veicot fundamentālus pētījumus par fluoru saturošu oglekļa radikāļu ģenerēšanas mehānismu. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka monofluormetilradikālim piemīt tāda īpašība kā augsta nukleofilitāte. Tā veicina minēto halogenatomu pārnesi – īpaša tipa reakciju, kurā radikāļi apmainās ar halogēnu, tādējādi paverot iespēju jaunām ķīmiskām pārvērtībām.
Pētījuma rezultāti publicēti vienā no prestižākajiem ķīmijas žurnāliem Journal of Amercian Chemical Society.
Tiesību zinātne
Ziemele, I. “State Continuity and Nationality: The Baltic States and Russia. Past, Present and Future as Defined by International Law.” 2nd revised ed. De Gruyter Brill, 2025. ISBN 978-90-04-67961-0.
Autors
LZA īstenā locekle Ineta Ziemele, Dr. iur.
Zinātniskā institūcija
Rīgas Juridiskā augstskola.
Rīgas Juridiskās augstskolas profesores Inetas Ziemeles grāmata ir unikāls juridiskās pētniecības darbs, kas ataino starptautiskajās tiesībās īpaši aktuālu jautājumu – valstu nepārtrauktības doktrīnu un pilsonības jautājumu risināšanu Baltijas valstīs vēsturiski, izceļot abu šo jautājumu risinājuma aktualitāti šodien un iezīmējot nākotnes perspektīvas. Publikācija izdevniecībā Brill nodrošina pētījuma starptautisku atpazīstamību.
Grāmata dokumentē un pēta stāstu par padomju okupāciju Baltijas valstīs 1940. gadā, un to prasību uz valsts nepārtrauktību piecdesmit gadus pēc tam. Grāmatā tiek pierādīts Baltijas valstu ilgstošas okupācijas fakts starptautiskajās tiesībās un tiek uzdots jautājums, kādi pilsonības risinājumi bija jāpieņem reģionā šādā kontekstā. Tiek analizēta sarežģītā starptautisko institūciju un tiesu nostāja pilsonības un padomju laika migrantu jautājumā, kad konfrontējas divi starptautisko tiesību pamatprincipi, proti, prettiesiskums nerada tiesības un fakti ir tiesību avots.
Šādu analīzi var veikt, vienīgi vērtējot arī Krievijas argumentus un Baltijas valstu un Krievijas argumentāciju konfrontāciju. Pētījums un problēmu konceptualizācija ne tikai juridiski sakārto virkni sarežģīto jautājumu reģionā, bet piedāvā šo analīzi kā daļu no vispārējo starptautisko tiesību teorijas.
Grāmatas pirmais izdevums un tajā izvirzītās tēzes jau pirms 20 gadiem ierosināja plašu starptautisko diskusiju par valstu nepārtrauktības un pilsonības jautājumu risināšanu pēc ilgstošas okupācijas neatņemamu daļu, bet papildinātais otrais izdevums iezīmē gan vēsturisku faktu papildināšanu, konsolidē tiesību teoriju, gan arī to testē pašreizējās situācijas gaismā.
Literatūras vēsture
Daija, P. “Apgaismības starpnieki: Vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā. 1815–1848”. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. 390 lpp. ISBN 9789934610660
Autors
LZA īstenais loceklis Pauls Daija, Dr. philol.
Zinātniskā institūcija
Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Monogrāfija ir veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd apgaismības perioda virsotnes – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa darbi – jau bija palikušas pagātnē. Savukārt jaunlatviešu kustība bija vēl tikai priekšā. Pauls Daija ieved lasītājus starpposmā starp šiem notikumiem un atklāj, kā tajā norisinājās radoši un drosmīgi eksperimenti grāmatu pasaulē, kas neatgriezeniski mainīja Latvijas sabiedrību un pavēra ceļu latviešu nacionālajam izrāvienam turpmākā 19. gadsimta gaitā. Autors savā monogrāfijā aplūko latviski rakstošos vācbaltiešu autorus un viņu darbus, īpašu uzmanību pievērsdams stereotipu pārvarēšanai un uzsvērdams pretrunīgos un atšķirīgi vērtējamos aspektus Baltijas vāciešu kultūras darbā.
\Monogrāfija ir ilga un mērķtiecīga darba rezultāts, veicot pirmreizējus pētījumus ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu atmiņas institūcijās un izklāstot atklājumus saistošā, plašākai sabiedrībai pieejamā veidā. Pauls Daija neaprobežojas tikai ar grāmatniecības vēsturisku analīzi, bet izgaismo pagātnes procesu saikni ar latviešu kultūrnācijas veidošanos un argumentē tēmas mūsdienu aktualitāti. Monogrāfija vienlaikus iezīmē būtisku soli uz priekšu Latvijas-Vācijas kultūras saišu un mijiedarbes izpētē.
Lingvistika
Kļaviņa, S. Jāņa Endzelīna radītie baltistikas stūrakmeņi. Rīga: Zinātne, 2025. 320 lpp. ISBN 978-9934-599-77-4
Autors
LZA goda doktore Sarma Kļaviņa, Dr. philol.
Zinātniskā institūcija
Latvijas Universitāte.
Monogrāfija ir ilgu gadu rūpīgas pētniecības un apjomīgu arhīvu (Rīga, Berlīne, Tartu, Harkiva, Santpēterburga) studiju izcils rezultāts. Monogrāfijā Eiropas zinātnes kontekstā aplūkota Jāņa Endzelīna četru galveno darbu – “Lettische Grammatik”, “Latviešu valodas vārdnīcas / Lettisch-deutsches Wörterbuch”, “Senprūšu valoda” un “Baltu valodu skaņas un formas” – tapšana, izdošana, vērtējums pasaulē un otrā dzīve tulkojumos lietuviešu, vācu, angļu un itāļu valodā.
J. Endzelīnam (1873–1961), vienam no visu laiku izcilākajiem Latvijas zinātniekiem un īpašas valodniecības nozares baltistikas pamatlicējam, tik visaptverošas un kompleksas zinātniskas analīzes kā Sarmas Kļaviņas monogrāfijā “Jāņa Endzelīna radītie baltistikas stūrakmeņi” līdz šim nav bijis. Tāpēc nešaubīgi var uzskatīt, ka jaunā monogrāfija ir vitāli svarīgs pētījums Latvijas zinātnes, kultūras un latviešu valodniecības vēsturē.
Sarma Kļaviņa Latvijā un ārpus tās ir plaši pazīstama kā valodniece, latviešu valodniecības vēstures pētniece, ilggadēja Latvijas Universitātes dažādu vispārīgās valodniecības, valodniecības vēstures, latviešu morfoloģijas un kvantitatīvās lingvistikas kursu docētāja, kā arī izcili augstvērtīgu publikāciju, t.sk. vairāku monogrāfiju, autore, piemēram, “Valodas daba” (Lielvārds, 1997), “Latviešu valodas inversā vārdnīca” (kopā ar E. Soidu, 2., papild. un lab. izd., RaKa, 2000), “Latviešu valodas pētnieki. No klaušu laikiem līdz savai valstij” (RaKa, 2008).
Sarmas Kļaviņas monogrāfija būs lielisks izziņas avots dažādās LU Humanitāro zinātņu fakultātes valodas un kultūras studiju programmās, jo īpaši latvistikas un baltistikas jomā. Tā kā pie Dr. philol. Sarmas Kļaviņas Latvijas Universitātē dažādus izcili un ar plašu redzesloku docētus valodniecības kursus apguvušas vairākas latviešu filologu paaudzes, konsultējušies daudzi Latvijas un ārvalstu filologi, tad jaunā monogrāfija būs ieguvums starptautiskajai baltistu saimei.
Agrārā ekonomika
Zinātniska monogrāfija “Agrārā reforma: zemnieku atdzimšana un lauksaimniecības attīstība Latvijā”. Jelgava: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, 2025. 552 lpp. ISBN: 9789984484488
Autori
Galvenā redaktore LZA īstenā locekle Irina Pilvere; Ilze Būmane, Mārtiņš Cimermanis, Dainis Ģēģeris, Anda Jankava, Agnese Krieviņa [un vēl 8 autori].
Zinātniskā institūcija
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU).
Monogrāfija sniedz visaptverošu skatījumu uz Latvijas jaunākās agrārās reformas norisi, piedāvā dziļu un daudzdimensionālu skatījumu uz agrāro reformu kā vienu no būtiskākajiem procesiem Latvijas atjaunotās neatkarības vēsturē. Monogrāfijā ir 11 nodaļas, kas atspoguļo autoru un reformu līdzdalībnieku analīzi par reformas vēsturiskajiem, politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem, par lauksaimniecības politikas attīstību pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Žurnāliste Ilze Būmane apkopojusi zemnieku, kooperatīvu un uzņēmumu vadītāju pieredzes stāstus par agrārās reformas izaicinājumiem un sasniegumiem. Lauksaimnieki augstu vērtē reformas nozīmi īpašumtiesību atjaunošanā, tirgus ekonomikas ieviešanā un piekļuves nodrošināšanā ES atbalsta instrumentiem, vienlaikus uzsverot problēmas – birokrātiju, darbaspēka trūkumu, novecošanos un lopkopības nozares nepietiekamu attīstību.
Darbs atspoguļo autoru un reformu līdzdalībnieku analīzi par agrārās reformas vēsturiskajiem, politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem, kā arī par lauksaimniecības politikas attīstību pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. 2025. gadā aprit 35 gadi kopš pirmajiem lēmumiem šīs reformas īstenošanā.
LIETIŠĶIE PĒTĪJUMI
Elektroenerģētika
Inovatīvas metodes un rīki Baltijas energosistēmas stabilai un drošai darbībai
Autori
LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Dr. sc. ing. Andrejs Utāns, Ph.D. Ivars Zālītis, Dr. sc. ing. Aleksandrs Dolgicers, Dr. sc. ing. Jevgeņijs Kozadajevs, Ph.D. Zane Broka, Ph.D. Kārlis Baltputnis, Dr. sc. ing. Romāns Petričenko, Dr. sc. ing. Gatis Junghāns, Ph.D. Dmitrijs Guzs, Dr. sc. ing. Diāna Žalostība, Mg. sc. ing. Gunārs Cingels.
Zinātniskā institūcija
Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūts (IEEEI), Rīgas Tehniskā universitāte.
RTU Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta zinātnieki izstrādājuši jaunus, praksē izmantojamus risinājumus, kas var palīdzēt uzturēt stabilu elektroapgādi pēc Baltijas atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla. Radīts automātiskās vadības risinājums, kas laikus pamana traucējumus tīklā un palīdz tos novērst, lai mazinātu elektrības pārrāvumu risku.
Izstrādāta arī lieljaudas bateriju vadības metode, kas jau ieviesta praksē un ļauj ilgstoši uzturēt nepieciešamās frekvences rezerves. Šie risinājumi ir būtiski arī tāpēc, ka dod iespēju Latvijai droši iekļaut energoapgādē arvien lielāku vēja un saules enerģijas apjomu. Tādējādi tas ir nozīmīgs Latvijas zinātnes ieguldījums valsts energoneatkarībā, kas veicina drošu un izmaksefektīvu energoapgādi, sniedzot ieguvumus ikvienam elektroenerģijas lietotājam.
Farmācija
Diabēta un aptaukošanās ārstēšanas zāļvielas kandidāta ATR-258 atklāšana un sekmīgi pabeigts pirmās fāzes pētījums klīnikā.
Autori
Dr. chem. Ilga Mutule, LZA īstenais loceklis Edgars Sūna, Ph.D. Linda Supe, Dr. chem. Jana Spura, Krista Jaunsleine, Vadims Kovada, Mārtiņš Priede.
Zinātniskā institūcija
Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki Dr. Ilgas Mutules vadībā, sadarbojoties ar starptautisku zinātnieku komandu, ir atklājuši jaunu zāļvielas molekulu ATR-258, kas nākotnē varētu būtiski uzlabot 2. tipa cukura diabēta ārstēšanu.
Otrā tipa cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām, un ar to slimo aptuveni 5 % Latvijas iedzīvotāju. Paaugstināts cukura līmenis asinīs diabēta pacientiem izraisa nopietnas veselības problēmas, tādēļ efektīvi medikamenti ir īpaši svarīgi.
ATR-258 tika radīta, sintētiski modificējot medikamentus, kas pazīstami astmas un citu elpceļu slimību ārstēšanā (beta-2 adrenerģisko receptoru agonistus). Šī molekula stimulē cita veida iedarbību uz – cukura līmeņa pazemināšanu asinīs, pārvietojot cukuru uz muskuļiem, kur tas tiek izmantots enerģijai. Turklāt ATR-258 palīdz samazināt ķermeņa svaru un vienlaikus palīdz izvairīties no šīs grupas medikamentu biežākajām blakusparādībām, piemēram, sirdsdarbības traucējumiem. Pirmajos klīniskajos pētījumos ATR-258 izrādījusies droša pacientiem, un zinātnieki turpina tās izpēti, lai nākotnē potenciālo zāļvielu varētu plaši izmantot klīnikā cilvēku ārstēšanā.
Medicīnas zinātnes (imunoloģija)
Strukturālā vakcinoloģija pret Laima slimību: jauns solis drošākas un noturīgākas vakcīnas izstrādē
Autori
Ph.D. Kalvis Brangulis, Ph.D. Dagnija Tupiņa.
Zinātniskā institūcija
APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC).
Laima slimība, kuru izraisa baktērijas Borrelia burgdorferi jeb borēlijas, ir visbiežākā ērču pārnēsātā infekcija Ziemeļu puslodē. Tomēr efektīvas vakcīnas pret šo slimību šobrīd nav pieejamas. Uz borēliju virsmas atrodas proteīns CspZ, kas palīdz šīm baktērijām izvairīties no cilvēka imūnsistēmas uzbrukuma. Ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku līdzdalību, izmantojot strukturālās vakcinoloģijas pieeju, tika izstrādāti un analizēti modificēti borēliju virsmas proteīna CspZ varianti jeb mutanti, nolūkā padarīt šos proteīnus par efektīviem antigēniem vakcinācijai, lai aktivētu imūnsistēmu cīņai pret Laima slimību izraisītāju.
Izmantojot augstas izšķirtspējas šī CspZ proteīna kristālstruktūras datus, tika izveidoti divi CspZ mutanti (I183Y un C187S) ar ievērojami paaugstinātu stabilitāti un spēju izraisīt spēcīgāku aizsargājošo imūnreakciju, tādējādi nodrošinot aizsardzību pret saslimšanu ar mazāku vakcinācijas reižu skaitu.
Šis pētījums pierāda, ka proteīnu struktūras mērķtiecīga stabilizēšana var kalpot par pamatu nākamās paaudzes Laima slimības vakcīnām ar ilgstošāku un drošāku iedarbību.
Virusoloģija
Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa un epidemioloģijas izpēte, uzraudzības un kontroles stratēģijas kontekstā
Autori
Dr. med. vet. Ph.D. Edvīns Oļševskis, Mg. med. vet. Kristīne Lamberga, Mg. med. vet. Svetlana Cvetkova, Mg. biol. Žanete Šteingolde, Mg. med. vet. Mārtiņš Seržants, Santa Ansonska, Mg. med. vet. Māra Užule, Mg. biol. Laura Krivko, Mg. sc. ing. Daina Pūle, LZA īstenais loceklis Aivars Bērziņš.
Zinātniskā institūcija
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts BIOR.
Latvijā veikti visaptverošie pētījumi par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) epidemioloģiju, uzraudzību un kontroli, kas ir kļuvuši par pamatu plaši citētiem starptautiskie pētījumiem un rekomendācijām slimības ierobežošanai. BIOR īstenotajos pētījumos dokumentēta ĀCM sākotnējā izplatība mežacūku un mājas cūku populācijā, analizēta biodrošības pasākumu efektivitāte un identificētas biežāk pieļautās kļūdas, kā arī iegūtie dati izmantoti ĀCM izplatības dinamikas modelēšanai mežacūku populācijā. Izmantojot Latvijā iegūtus datus, izvērtēta dažādu slimības kontroles pasākumu efektivitāte un pierādīts, ka endēmiskā ĀCM situācijā tradicionālo apkarošanas pasākumu ietekme ir ierobežota, un tos ir nepieciešams pārskatīt.
Iegūtie rezultāti atspoguļo veiksmīgu zinātnes un valsts sektora sadarbību Eiropas Savienībā, un pētījumu rezultāti izmantoti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) ekspertu rekomendāciju izstrādē arī citām valstīm.
BIOR zinātnieku ieguldījums ĀCM pētniecībā ir arī viens no pirmajiem piemēriem, kad, izmantojot iesaistes metodiku “participatory epidemiology”, ir sistemātiski pētīta mednieku loma slimības kontroles pasākumu īstenošanā un attieksme pret tiem. Iegūtie tiek izmantoti ne vien Latvijā, bet arī vairākās citās ES valstīs, kur tie palīdz organizēt sadarbību ar mednieku organizācijām un stiprināt ĀCM uzraudzības sistēmas.
Papildus tam BIOR bija viens no vadošajiem partneriem Horizon 2020 finansētā projektā “VACDIVA” (2019–2024), kura ietvaros izstrādāti vairāki vakcīnas prototipi ar vairāk nekā 80 % aizsardzību gan mežacūkām, gan mājas cūkām, tostarp prototips, kas balstīts uz Latvijā 2017. gadā iegūtu vīrusa izolātu (Lv17/WB/Rie1), apliecinot Latvijas zinātnes ieguldījumu globāli nozīmīgu infekcijas slimību risināšanā.
Koksnes ķīmijas tehnoloģija
No bērza mizas līdz ilgtspējīgiem koksnes materiāliem: suberīnskābju inovācijas aprites bioekonomik
Autori
LZA korespondētājloceklis Jānis Rižikovs, Dr. sc. ing. Aigars Pāže, Ph.D. Daniela Godiņa, MSc. Rūdolfs Bērziņš, MSc. Kalvis Liepiņš, MSc. Guntis Sosins, Ainārs Bobulis, Artūrs Raimonds Feldmanis un Ketrina Plantus (abi – AS “Latvijas Finieris”).
Zinātniskā institūcija
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI).
Izstrādāti ekoloģiski nozīmīgi inovatīvi risinājumi bērza tāss sastāvā esošā suberīna izmantošanai, aizstājot naftas izcelsmes produktus finiera ražošanā. Pētījuma autori pirmoreiz industriālā mērogā ir parādījuši, ka suberīna depolimerizācijas procesa iegūtās suberīnskābes var sekmīgi izmantot kā ekoloģisku saistvielu mitrumizturīga saplākšņa, skaidu un šķiedru plātņu ražošanā, kā arī koksnes virsmas pārklājumiem un impregnēšanai.
Sasniegums apliecina Latvijas zinātnieku un industrijas sadarbības spēju radīt starptautiski nozīmīgus, praktiski pielietojamus risinājumus aprites bioekonomikā. Rezultātā ir izstrādāti vairāki produktu prototipi.
Darba nozīmību apstiprina 15 publikācijas, balva par labāko rakstu Materials Horizons, 1 patents un pārdota 1 licence AS Latvijas Finieris intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanai. Starptautiska sadarbība ar Stokholmas universitāti, NIBIO, INNORENEW, WULS un VTT apliecina Latvijas inovāciju nozīmību Eiropas mērogā.
