Lieta ierosināta pēc Ropažu novada pašvaldības domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs apturēja Ropažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu darbību, ar kuriem tika apstiprināts lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem “Remeikas-1” un “Remeiku plānotie grāvji” Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ir nepamatoti ierobežota tās kompetence plānot teritorijas attīstību.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra ieskatā lokālplānojums neparedz ilgtspējīgus risinājumus, pieļauj vēsturiski apbūvētajā teritorijā jau esošā vides piesārņojuma paplašināšanos un neatbilst Garkalnes novada teritorijas plānojumam, kurš paredz obligātu pieslēgumu centralizētajiem ūdensapgādes un notekūdeņu tīkliem konkrētajā teritorijā. Lokālplānojumā esot konstatētas arī citu risinājumu neatbilstības. Tādējādi lokālplānojums arī neseko pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem – mazināt ietekmi uz vidi, sakārtot ūdenssaimniecību un mazināt apbūvi ārpus centralizētiem inženiertīkliem.
Satversmes tiesa norādīja, ka teritorijas attīstības plānošana ir nozīmīgs instruments, kas noteic, kā konkrētajā teritorijā tiks izmantota zeme, attīstīta infrastruktūra un veicināta sabiedrības labklājība. Šajā procesā būtiska loma ir pašvaldībām, kuras vislabāk pārzina vietējās vajadzības, resursus un attīstības potenciālu. Teritorijas plānošanā ir jābūt ievērotam secīgumam, lai novērstu haotisku un nekoordinētu rīcību un nodrošinātu to, ka ikviens jau konkrētāks un precīzāks plānošanas lēmums veicina teritorijas attīstību iepriekš noteiktajā vispārīgajā virzienā.
Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija norāda vispārēju teritorijas attīstības virzienu, bet lokālplānojuma uzdevums ir šo virzienu materializēt konkrētā vietā. Ja stratēģija jau nosaka konkrētu attīstības veidu konkrētā vietā, tad lokālplānojums nevar būt pretējs tam, jo citādi ilgtspējīgas attīstības stratēģija kļūtu tikai par formālu ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, kas zaudētu savu praktisko nozīmi un kļūtu bezmērķīgs. Ja lokālplānojumā ir konstatēta neatbilstība tādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem kā teritorijas plānojums vai ilgtspējīgas attīstības stratēģija, tā apturēšana ir ne tikai tiesiski pamatota, bet arī nepieciešama. Tādējādi tiek sekmēta teritorijas attīstības plānošanas principu, tostarp savstarpējās saskaņotības principa, ievērošana, veicināta pēctecīga teritorijas attīstības plānošana un nodrošināta Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķa īstenošana praksē. Apturot šādu lokālplānojumu, uzraudzības institūcija faktiski atjauno sistēmas līdzsvaru un aizsargā teritorijas plānošanas tiesisko stabilitāti. Teritorijas attīstība nedrīkst paaugstināt vides riskus, tiecoties tikai pēc ekonomiskiem mērķiem un tādējādi pasliktinot vides stāvokli, bet gan prasa saglabāt un respektēt dabas vērtības un, vēl jo vairāk, veicināt to pozitīvu attīstību.
Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka ministrs ievērojis gan tiesību normās noteikto kompetenci, gan kopumā arī pašvaldības darbības tiesiskuma pārraudzības procedūru. Proti, konkrētajā gadījumā lokālplānojuma apturēšana bija nepieciešama, lai novērstu neatgriezeniskas sekas vidē un teritorijas attīstībā. Ja lokālplānojums tiktu piemērots, kamēr vēl nav tiesiski izvērtēts tā saturs, tad tiktu uzsākta apbūve, infrastruktūru izbūve, kā arī veiktas citas darbības, kas pēc būtības neseko pašvaldības attīstības stratēģijā un Garkalnes teritorijas plānojumā noteiktajiem mērķiem un prasībām. Tātad apstrīdētais rīkojums, novēršot minētos riskus, kalpo kā līdzeklis kvalitatīvas un juridiski pamatotas plānošanas procesa uzraudzības nodrošināšanai.
Ņemot vērā konstatēto lokālplānojuma risinājumu neatbilstību normatīvo aktu prasībām, Satversmes tiesa atzina, ka lokālplānojumā pieļautie pārkāpumi ir atzīstami par būtiskiem un tā darbība ir apturēta pamatoti.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Saistītā lieta: 2024‑33‑05.
