DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Energoresursi

VNĪ uzsākusi sešu valsts sektora ēku daļēju pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem

Publicitātes foto.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi projektēšanas līgumus par energoefektivitātes paaugstināšanu un daļēju pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem sešās valsts sektora ēkās. Projektā sešām valsts sektora ēkām līdz 2026. gada vasaras beigām tiks uzstādīti saules paneļi. Projekta kopējās izmaksas veido 2,69 miljonus eiro, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. 

Saules paneļu elektrostacijas izbūvēs trīs uzņēmumi. SIA “Cactus” veiks darbus Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju darbnīcās un noliktavās Meirānu ielā 2, Rīgā, Latvijas Nacionālajā arhīvā Skandu ielā 14, Rīgā, kā arī Talejas ielā 1, Rīgā. Savukārt SIA “Top Construction” īstenos projektu Muzeju krātuvē Pulka ielā 8, Rīgā, un Čiekurkalna 1. līnijas 1. namā. Savukārt Valmieras teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā, projektu īstenos SIA “Devre LV”. Projektēšanas darbus visos objektos plānots pabeigt līdz 2026. gada februārim, savukārt būvniecības darbus paredzēts noslēgt 2026. gada vasarā.  Plānots, ka projekta īstenošana ļaus ietaupīt kopumā 305,6 tūkstošus eiro gadā.*

“VNĪ būtisku nozīmi pievērš ilgtspējīgai būvniecībai un nekustamo īpašumu zaļākai pārvaldībai. Šobrīd aktīvi strādājam pie atjaunojamo energoresursu ieviešanas mūsu un mūsu klientu ikdienā, vienlaikus uzlabojot pārvaldībā esošo īpašumu energoefektivitāti un samazinot kapitālsabiedrības radīto ietekmi uz vidi,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Projekta mērķis ir panākt kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu par 1930 MWh gadā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Kopējais investīciju apmērs sešām ēkām ir 2, 69 miljoni eiro, no kuriem 2, 26 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijas “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās” finansējums un 433 tūkstoši eiro ir valsts budžeta finansējums. Kopš energopārvaldības sistēmas ieviešanas VNĪ no 2016. gada līdz 2024. gada beigām īstenoti 66 ieguldījumu un citi energoefektivitātes pasākumi, kuru ietaupītās siltumenerģijas apjoms ir analogs aptuveni 500 mājsaimniecību gada patēriņam. 2025. gadā īstenotie projekti ļaus ietaupīt 47,6 tonnas CO2 emisijas.

Līdz 2025. gada nogalei VNĪ īstenos vismaz 10 energoefektivitātes un pārvaldības uzlabošanas pasākumus, kas ļaus samazināt kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo īpašumu radītās CO2 emisijas par 47,6 tonnām CO2 gadā. Kopš energopārvaldības sistēmas ieviešanas 2016. gadā VNĪ ir īstenojusi 66 energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, radot ietaupījumu aptuveni 2 miljonu eiro apmērā.

Kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktie mērķi ietver ēku tehniskā stāvokļa pilnveidi un automatizācijas risinājumu ieviešanu, neizmantoto platību samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energopārvaldības un monitoringa sistēmu attīstību.

* Aprēķini balstīti uz  iestāžu noslēgtajiem līgumiem par konstantu 1 kWh cenu.

Par VNĪ

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 411 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1096 ēkas 968 tūkstošu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 627 ha platībā, un 3 093 zemes īpašumiem ar kopējo platību 860 ha. 2024. gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI