Grozījumi arī paredz, ka KNAB turpmāk nodrošinās mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, kā arī izskatīs tos trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nav skaidri nosakāma kompetentā institūcija.
KNAB ir gatavs pārņemt trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas, nodrošinot trauksmes celšanas sistēmas darbības nepārtrauktību. Šādām izmaiņām KNAB saskata vairākus būtiskus ieguvumus. Kopš Trauksmes celšanas likuma stāšanās spēkā KNAB ir otra lielākā kompetentā institūcija, kura visbiežāk saņem ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. Pārsvarā trauksmes cēlēji ziņo KNAB par valsts amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konfliktā. Tādējādi KNAB jau ir uzkrāta plaša pieredze trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā, kā arī izpelnīta sabiedrības uzticība, kas veicina gatavību ziņot par darbavietās novērotiem iespējamiem pārkāpumiem.
Izceļams, ka KNAB ir neatkarīga institūcija, kuras darbs augstā drošības režīmā nodrošina trauksmes cēlējiem drošāku ziņošanas vidi un veicina uzticību procesam. Tāpat KNAB kā tiesībaizsardzības iestādei ir plašākas pilnvaras pretlikumību atklāšanā, kas var uzlabot trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas un pārkāpumu atklāšanas efektivitāti.
Papildus KNAB jau uztur ziņotājiem ērtu un drošu infrastruktūru, tostarp tiešsaistes ziņošanas platformu “Ziņo KNAB!”, kas ļauj iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumus.
Pēc Ministru kabineta apstiprinājuma grozījumi trauksmes celšanas regulējumā vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā. Izmaiņas neparedz papildu finansējumu vai štata vietas. Paredzams, ka izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
