Efektivitāte kā lēmumu pamats
Zemkopības ministrijas pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanā galvenais vadmotīvs ir valsts līdzekļu efektīva izmantošana, nevis birokrātijas palielināšana. Tika akcentēts, ka ietaupījuma iespējas ir būtisks faktors, izvērtējot pakalpojumu sniedzējus un ierēdņiem uzdots izstrādāt skaidru aprēķinu, kas balstīts uz izmaksu un pakalpojuma kvalitātes salīdzinājumu. Mērķis ir panākt sabiedrības un zemnieku ieguvumu, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta efektivitāti.
Bioloģiskā pārtika skolu ēdināšanā
Sanāksmē tika aktualizēts jautājums par bioloģiskās pārtikas lomu skolu ēdināšanas sistēmā. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins norādīja, ka bioloģiskā pārtika skolu ēdināšanā nav pietiekami pieminēta un pauda bažas par tās saglabāšanu nākotnē.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš uzsvēra, ka primāri jāvirza vietējo ražotāju bioloģiskā produkcija, jo Latvijas ražotājiem ir izvirzītas ļoti augstas prasības, kas atbilst augstākajām Eiropas pārtikas drošības normām.
Savukārt Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone papildināja, ka turpmāk atbalsta mērķis tiek vēl vairāk fokusēts uz saimniecības efektivitātes kāpināšanu, īpaši palielinot gūto rezultātu no katra hektāra.
LLKA: bioloģiskā piena tirgus un kooperatīvu izaicinājumi
LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis sanāksmē akcentēja, ka ir vērojams nepietiekams pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem no pārstrādātāju puses, kas kavē bioloģiskās ražošanas attīstību. Pēc kooperatīvu vadītāju teiktā, par bioloģisko pienu nereti tiek maksāts mazāk nekā par konvencionālo, kas ir paradoksāli, ņemot vērā augstākās ražošanas prasības. “Strauja bioloģiskās produkcijas ražošanas apjomu kāpināšana nav panākama bez noieta tirgus. Ir jābūt līgumiem, uz kā pamata saimniecības var plānot ražošanu,” uzsvēra R. Feldmanis.
Kooperatīvi ir gatavi attīstīt bioloģisko segmentu, taču tam nepieciešams stabils pieprasījums, skaidri nosacījumi un ekonomiska motivācija.
LLKC: gaidāmie notikumi bioloģiskajā nozarē
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) stratēģijas un komercattīstības direktore Agnese Radžele-Šulce sanāksmē informēja par gaidāmajiem pasākumiem un iniciatīvām, kas saistīti ar bioloģiskās produkcijas ražošanas attīstību, tostarp vietējo ražotāju iesaisti skolu ēdināšanā, izglītojošiem semināriem un platformas “Novada garša” paplašināšanu.
Sanāksmes noslēgumā tika uzsvērts:
- lēmumu pamatā jābūt izmaksu un kvalitātes balansam, nevis formālai birokrātijai;
- skolu ēdināšanas politika jāpapildina ar skaidru nostāju par bioloģiskās pārtikas saglabāšanu un attīstību;
- LLKA aicina veidot mehānismus, kas veicina bioloģiskās produkcijas noietu, īpaši piena segmentā;
- atbalsta politika jāvirza uz efektivitāti, kur katrs hektārs jāizmanto ar maksimālu atdevi;
- turpināt dialogu ar nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu praktisku un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu.
Sanāksmē piedalījās Liene Jansone, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos, Aiva Zvirbule, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja, Zigmārs Ķikāns, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors, Diāna Līva, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta eksperte, Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, Agnese Radžele-Šulce, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) stratēģijas un komercattīstības direktore, Sanita Putniņa, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biroja vadītāja un Rolands Feldmanis, LLKA valdes priekšsēdētājs.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002. gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri.
