Ziņojums apliecina, ka valdības uzdevums nodrošināt 150 miljonu eiro izdevumu samazinājumu 2026. gada publiskajā sektorā ir izpildīts. 19. augusta valdības sēdē tika skatītas FM aktualizētās prognozes par vispārējās valdības budžeta bilanci un fiskālo telpu nākamajiem gadiem. Fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026. gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.
“Ir apkopoti un izdiskutēti visu nozaru ministriju izdevumu pārskatīšanas priekšlikumi, un esam iesnieguši papildu risinājumus, lai sasniegtu valdības noteikto izdevumu samazinājumu – 2026. gada budžetā 171 miljonu eiro un kopumā 479 miljonus eiro vidējā termiņā. Izdevumu efektivizācija ir nozīmīgs solis budžeta veidošanas procesā, kas ļaus uzlabot fiskālo telpu un rast jaunus resursus sabiedrības un valsts prioritātēm turpmākajos gados. Ir sācies budžeta izveides aktīvākais posms, un diskusijas par papildu pasākumiem un strukturālām reformām turpinās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Sagatavojot 2026. gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2026. – 2028. gadam ir aktualizētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozes pie nemainīgas politikas un konstatēts, ka nodokļu reforma ir īstenota ar labākiem rezultātiem un to ietekme uz pašvaldību budžetiem ir daudz zemāka, nekā tas tika sākotnēji prognozēts. Tas dod iespēju precizēt valsts budžeta dotāciju 2026. gadā par 58 miljoniem eiro, 2027. gadā par 62 miljoniem eiro, bet 2028. gadā un 2029. gadā katrā par 57 miljoniem eiro. Ņemot vērā veiktās izmaiņas, pašvaldībām tiek prognozēts IIN ieņēmumu pieaugums 2026. gadam par 6,7% un turpmākos gados pie nemainīgas politikas ap 5% ik gadu. Turklāt IIN ieņēmumu prognozes tiek 100% garantētas.
Tāpat paredzēts iesaldēt vēlēto amatpersonu atalgojumu 2026. gadā, kas nodrošina ietaupījumu 4 miljonu eiro apmērā. Plānots samazināt arī līdzekļus atlīdzības palielināšanai tiešās valsts pārvaldes iestādēm 6 miljonu eiro apmērā, kā arī citi papildus pasākumi.
Vienlaikus arī neatkarīgās institūcijas tika aicinātas solidāri ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm izvērtēt iespējas iesniegt priekšlikumus savas iestādes administratīvo izdevumu efektivizēšanai un samazināšanai, piedāvājot strukturālus risinājumus ar pozitīvu ilgtermiņa efektu. Atsaucoties uz FM aicinājumu, neatkarīgās institūcijas iesniegušas priekšlikumus izdevumu samazināšanai 2026. gadā 1,2 miljonu eiro apmērā, 2027. gadā – 2,5 miljonu eiro apmērā, bet 2028. gadā – 4,1 miljona eiro apmērā un 2029. gadā – 4,2 miljonu eiro apmērā.
Saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku FM bija uzdevums veikt valsts budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu. Attiecīgi tika veikta 250 pamatfunkciju programmu un apakšprogrammu izdevumu neizpildes analīze un ietekmes uz 2026. gada budžetu novērtējums. Rezultāti rāda, ka 13% no šīm programmām izdevumi tika apgūti pilnā apmērā. Savukārt 12% gadījumos konstatēta nebūtiska neizpilde.
Papildus veikts arī piešķirtā finansējuma prioritāro pasākumu izvērtējums. Analīze tika veikta, vērtējot elastību, efektivitāti, aktualitāti, sabiedrības intereses un valdības lomu. Kopumā pārskatīti 208 prioritārie pasākumi, no kuriem 48 atzīti par tādiem, kur iespējama resursu pārdale aktuālākām ministriju vajadzībām. Prioritāro pasākumu pārskatīšanas rezultātā potenciālais resurss veido 14,1 miljonu eiro 2026. gadam, 13,4 miljonus 2027. gadam, 13,2 miljonus eiro 2028. gadam un 13 miljonus eiro 2029. gadam.
Budžeta izdevumu efektivizēšanai būtiska arī valdības īstenoto funkciju un pakalpojumu centralizācija. No 2025. gada sākuma virkne iestāžu jau saņem centralizētus grāmatvedības un personāla lietvedības pakalpojumus, un ar 2026. gada 1. janvāri šis process turpināsies, iekļaujot arī Tieslietu, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas un to padotības iestādes. Centralizācija ilgtermiņā samazina izmaksas, uzlabo finanšu datu kvalitāti un veicina vienotu valsts budžeta pārvaldību.
Kopumā valdības darbs pie izdevumu pārskatīšanas apliecina sistēmisku pieeju publisko finanšu vadībai. Tā nav tikai mehāniska samazināšana, bet gan instruments, kas palīdz izvērtēt politiku lietderību, identificēt neizmantotus resursus un novirzīt līdzekļus tur, kur tie sniedz lielāko sabiedrisko labumu. Tādējādi informatīvais ziņojums ne tikai izpilda MK uzdoto, bet arī uzlabo valsts spēju atbildīgi un ilgtspējīgi pārvaldīt publiskās finanses.
Informatīvais ziņojums pieejams Tiesību aktu portālā.
