Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Interneta grāmatas sekmīgi papildina ikvienas Latvijas bibliotēkas drukāto grāmatu klāstu.
Boriss Koļesņikovs, LV
„Letonika.lv” apkopo gan jau publicētus materiālus, gan tādus, kas citos avotos iepriekš nav bijuši pieejami, tā radot vienu no apjomīgākajām digitālajām lokālās informācijas krātuvēm Latvijā. Jau pašlaik portālā apkopotie resursi izmantojami tādos mācību priekšmetos kā literatūra, vēsture, dabaszinības, valodu apguve.
Portāls piedāvā vairākus jaunumus: ir atvērta jauna sadaļa “Literatūra”, kurā apmeklētājiem pieejama informācija par latviešu rakstniekiem un lasāmi daiļdarbu pilni teksti. „Letonika.lv” pievienojušās arī jaunas attēlu kolekcijas – vairāk nekā 3200 attēlu.
Latviešu literatūras zelta fonds internetā
Ielūkojoties „Letonika.lv” latviešu literatūras interneta bibliotēkā, jāsecina – tas ir labs palīgs ikvienam skolēnam, kurš draudzējas ar datoru un literatūras stundās apgūst latviešu literatūras klasiķu darbus vai gatavojas eksāmeniem. Interneta grāmatas sekmīgi papildina ikvienas Latvijas bibliotēkas drukāto grāmatu klāstu.
Runājot par jaunajām iespējām, SIA „Tilde” portāla „Letonika.lv” vadītāja Anita Vasiļjeva uzsver: „Mēs ceram, ka latviešu literatūrā ietvertās nacionālās un vispārcilvēciskās vērtības interneta vidē sasniegs jaunu auditoriju un izskanēs ar jaunu spēku, uzrunājot interneta lietotājus skolās, bibliotēkās un mājās. Interneta bibliotēka tiks pastāvīgi papildināta ne tikai ar klasikas mantojumu, bet arī mūsdienu literatūras darbiem.”
Bibliotēkas saturu galvenokārt veido latviešu literatūras darbi no latviešu literatūras pirmsākumiem līdz pirmās Latvijas brīvvalsts laikam, kuri iekļauti pamatskolas un vidusskolas latviešu literatūras mācību programmās. Te ir biogrāfiskas ziņas par 22 latviešu rakstniekiem un viņu sacerējumiem, informācija par literatūras virzieniem – reālismu, romantismu, simbolismu; daiļliteratūras veidiem – epiku, liriku un drāmu – un daiļliteratūras žanriem – romānu, stāstu, noveli u.c. Interneta vietnē publicēti visi Raiņa un vairums Rūdolfa Blaumaņa darbu, kā arī Austras Skujiņas, Jāņa Poruka, Jēkaba Janševska, Jāņa Ziemeļnieka, Friča Bārdas, Jāņa Ezeriņa un citu latviešu literatūras klasiķu darbi.
Pirmo reizi internetā pilntekstā publicēts Jāņa Akuratera stāsts “Kalpa zēna vasara”, Annas Brigaderes biogrāfiskais darbs “Dievs, daba, darbs” un luga “Sprīdītis”, Vecā Stendera “Bildu ābice”, Linarda Laicena dzejas krājums “Ho-Taī” un romāns “Kliedzošie korpusi”, Zeiboltu Jēkaba romāns “Barons Bundulis”, kā arī latviešu literatūrā nepārspētie Raiņa oriģināltulkojumi – J.V. Gētes „Fausts”, A. Puškina „Boriss Godunovs” un citi (Šillera, Lesinga, Šekspīra) tulkojumi.
Pēc skolotāju un bibliotekāru lūguma internetā ievietots arī viens no mūsdienu latviešu literatūras darbiem – Gundegas Repšes romāns „Ugunszīme”. A. Vasiļjeva stāsta: „Lielākajā daļā Latvijas bibliotēku labākajā gadījumā pieejami tikai pāris šā 1990. gadā publicētā romāna eksemplāri, tāpēc daudziem skolēniem nav iespēju šo romānu izlasīt un sagatavoties literatūras stundām. Skolotāji un bibliotekāri lūdza mūs palīdzēt. Esam gandarīti, ka spējām gan atrisināt komplicētos autortiesību licencēšanas jautājumus, gan nodrošināt tehnisko sagatavošanu publicēšanai internetā.”
"Visus literāros darbus un teorētiskos materiālus interneta vietnē www.letonika.lv/literatura var izlasīt bez maksas."
Rezumējot šī projekta rezultātus, viņa norāda, ka “Letonika.lv” interneta bibliotēka ir sevi attaisnojusi: kopš oficiālās atklāšanas janvāra sākumā latviešu literatūru tajā ir lasījuši vairāk nekā 40 tūkstoši apmeklētāju. „Nozīmīgi ir tas, ka mēs piedāvājam ne tikai ērtu pilnteksta lasīšanas iespēju, bet arī ļoti kvalitatīvu meklēšanas un teksta pārlūkošanas vidi,” uzsver projekta vadītāja.
Savukārt Olaines 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Dace Paģe, kas pati regulāri izmanto virtuālās iespējas, uzskata: „Skolēniem, kuriem internets ir neiztrūkstoša ikdienas sastāvdaļa, pat dzīvesveids, tagad ir alternatīva iespēja piekļūt mācībām nepieciešamajiem literatūras darbiem. Tas atvieglos arī mūsu – skolotāju – darbu, jo ieskatīties interneta bibliotēkā, atrast tur citātus un kopēt fragmentus bieži ir ātrāk un ērtāk nekā drukātos izdevumos.”
Jāpiebilst, visus literāros darbus un teorētiskos materiālus interneta vietnē www.letonika.lv/literatura var izlasīt bez maksas.
Latvijas kultūrvēstures un ģeogrāfisko objektu attēlu kolekcija
„Letonika.lv” ir kļuvusi bagātāka arī par vairāk nekā 3200 unikālu attēlu – gan mūsdienīgiem, gan seniem. Jaunā attēlu kolekcija ir ievietota sadaļas “Multivide” attēlu grupā. Vēsturiskajā kolekcijā ir iekļautas ap 1800 Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklātņu, fotogrāfiju, gravīru un gleznu ciparu formātā, un šo kolekciju raksturo tā laika Latvijas lauku, mazpilsētu un pilsētu ainavas.
Īpaši portālam „Letonika.lv” Gatis Pāvils sagatavojis unikālu mūsdienīgu Latvijas kultūrvēstures un ģeogrāfisko objektu attēlu kolekciju, kas aptver ap 1500 attēlu no visiem Latvijas novadiem. Abas kolekcijas tiek papildinātas.
Apmeklētākā enciklopēdiskā datubāze – ”Letonika.lv ”
”Letonika.lv ” datu bāze jau vairākus gadus Latvijas bibliotēkās ir visapmeklētākais interneta resurss latviešu valodā. Tas tiek izmantots arī Latvijas skolās un augstskolās. Portāla vadītāja LV.LV stāsta: „Vidēji mēnesī „Letonika.lv” apmeklē ap 250 000 lietotāju, no tiem – 85 000 ir unikālie apmeklētāji. „Letonika.lv” literatūras bibliotēka kopš tās atvēršanas gada sākumā ir apmeklēta jau 200 000 reižu. Populārākā lasāmviela ir Rūdolfa Blaumaņa noveles, Raiņa dzeja, Gundegas Repšes romāns „Ugunszīme”, brāļu Kaudzīšu romāns „Mērnieku laiki” un Friča Bārdas dzeja.”
Informācijas, tulkošanas un meklēšanas sistēma par Latviju ietver plašas enciklopēdijas, daudzvalodu tulkojošās, skaidrojošās un terminu vārdnīcas, bagātas attēlu krātuves, latviešu literatūras klasiku, informāciju latviešu valodā par Latviju, tās vēsturi, vidi, valodu un kultūru, un galvenais – tur atrodamajai informācijai droši var uzticēties. Tā, piemēram, Ventspils galvenās bibliotēkas direktore Margarita Marcinkeviča „Letonika.lv” piedāvātos resursus raksturo kā „uzticamus, kvalitatīvus un vērtīgus” un cenšas tiem pievērst apmeklētāju uzmanību.
„Letonikas.lv” līderpozīcijas interneta vidē apstiprina arī projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” administratore Agrita Sagalajeva. „Informācija datubāzē ir meklēta 338 282 reizes, tajā skaitā – 9860 zinātnisko un speciālo bibliotēku meklējumu sesijas un atvērti 858 242 šķirkļi (55 764 šķirkļus atvēruši zinātnisko un speciālo bibliotēku lietotāji). Tas ir nepārprotams novērtējums informācijas sistēmas resursu kvalitātei,” norāda A. Sagalajeva. „Datubāze nemitīgi tiek papildināta ar jaunu informāciju. Lietotāju rīcībā ir plašs vārdnīcu klāsts, ieskaitot tādas kā latviešu-latīņu, latviešu-lietuviešu, latviešu–igauņu abos virzienos un citas, uzmanības vērta ir multivides sadaļa, kas aptver unikālu attēlu, audio un video materiālu kolekciju. Ļoti liela interese ir par literatūras nodaļu, kur pirmo reizi digitālā formātā pieejami dažādu žanru latviešu autoru daiļdarbi – gan klasika, gan mūsdienu autori.”
No 2008. gada 1. septembra datubāze „Letonika.lv” 874 Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās” ir pieejama par brīvu, t.i., šo bibliotēku apmeklētājiem šie interneta resursi ir bezmaksas. Bezmaksas pakalpojumu nosaka vienošanās, ko publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros noslēgusi valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas” (KIS) un portāla „Letonika.lv” uzturētāja un attīstītāja – sabiedrība “Tilde”, skaidro A. Sagalajeva. Iepriekš datubāzei varēja piekļūt tikai tās bibliotēkas, kas bija noslēgušās līgumu par tās izmantošanu.
Pateicoties valsts un v/a „KIS” administrētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” līdzfinansējumam, sadarbības nosacījumi ir labvēlīgi arī citām bibliotēkām – tās var abonēt datubāzes ar atvieglotiem noteikumiem, maksājot no sava budžeta tikai 40 procentus. Abonēšanas maksas atlaides noteiktas atbilstoši abonēšanas klasēm. Gada abonements skolām ir 33,6 lati (bez PVN), zinātniskajām un speciālajām bibliotēkām līdz 500 lasītāju – 72,00 lati (bez PVN) un zinātniskajām un speciālajām bibliotēkām virs 500 lasītāju – 153,00 lati (bez PVN).
"Pateicoties valsts un v/a „KIS” administrētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” līdzfinansējumam, sadarbības nosacījumi ir labvēlīgi arī citām bibliotēkām – tās var abonēt datubāzes ar atvieglotiem noteikumiem, maksājot no sava budžeta tikai 40%."
Valsts aģentūra „KIS” minēto projektu realizē jau kopš 2001. gada. Projektā iesaistījušās dažādas bibliotēkas, pārsvarā – pašvaldību publiskās bibliotēkas, bet ne tikai: plaši pārstāvētas ir arī zinātniskās un speciālās bibliotēkas – skolu, augstāko mācību iestāžu, dažādu institūciju bibliotēkas, stāsta A. Sagalajeva.
Projekta „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros šajā gadā bibliotēkas var abonēt pavisam 14 datubāzes, elektroniskie resursi latviešu valodā ir „Letonika.lv”, „NAIS”, „Lursoft”, „LETA”, krievu valodā – „East View” un „Rubricon” datubāzes. Angļu valodā tiek piedāvātas astoņas datubāzes, no kurām populārākās ir „EBSCO”, „ProQuest”, „Britannica Online”, „SAGE”, „Emerald” un citas.
Pavisam projekta ietvaros, pēc aģentūras rīcībā esošās informācijas, 2008. gadā reģistrētas 412 663 elektroniskās informācijas meklējumu sesijas un atvērti 2 015 393 šķirkļi.
„Daļa „Letonika.lv” resursu bez maksas pieejama ikvienam, bet daļa tikai abonētājiem – tas ir atkarīgs no vienošanās ar autoriem un partneriem. Piemēram, vārdnīcas, kas tapušas ar Valsts valodas aģentūras atbalstu, pieejamas ikvienam bez maksas. Tāpat sadarbībā ar LNB tapusī seno kultūrvēstures attēlu kolekcija arī ikvienam pieejama bez maksas. Šobrīd bezmaksas ir arī literatūras bibliotēka. Ja literāros darbus licencēsim no autoriem par atlīdzību, tad arī „Letonika.lv” apmeklētājiem par to lasīšanu būs jāmaksā,” precizē portāla vadītāja A. Vasiļjeva.
Mērķdotācijas pašvaldību bezmaksas datoru un interneta izmantošanai
Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.
Mērķdotācijas pašvaldībām tiek piešķirtas ik gadu, lai segtu izmaksas, kas radušās, uzturot Valsts vienoto bibliotēku informācijas sistēmu. Mērķdotācijas apmērs katrai pašvaldībai tiek aprēķināts proporcionāli interneta abonēšanas izmaksām pašvaldības bibliotēkās, maksai par palīdzības dienesta pakalpojumiem.
2007. gadā no valsts budžeta tika izmaksātas dotācijas bezmaksas datoru un interneta izmantošanai 700 000 latu apmērā un 2008. gadā – 940 900 latu apmērā. Šā gada 2. jūnijā Ministru kabinets lēma par 403 790 latu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām. Ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīkojumu noteikts Aizkraukles rajona pašvaldību bibliotēkām piešķirt dotāciju 12 930 latu apmērā, Bauskas rajona pašvaldībām – 16 440 latu apmērā, Alūksnes rajona pašvaldībām – 9990 latu apmērā, Balvu rajona pašvaldībām – 10 530 latu apmērā, Cēsu rajona pašvaldībām – 13 770 latu apmērā, Daugavpils pilsētai – 3510, Gulbenes rajonam – 8250 latu apmērā, Jēkabpils rajona pašvaldībām – 13 380 latu apmērā.
Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājaslapā www.raplm.gov.lv sadaļā „Investīcijas pašvaldībām” atrodamo informāciju kopējais publisko interneta punktu attīstībai pieejamais finansējums ir 3 000 001 lats, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 550 001 lats un nacionālais publiskais finansējums – 450 000 lati. Minimālais projekta finansējuma apmērs ir 1757 lati.
