Pavisam drīz beigsies vasaras atvaļinājumu sezonā, sāksies jaunais mācību gads un uz ceļiem un ielām parādīsies vairāk satiksmes dalībnieku. Satiksme kļūs intensīvāka, tāpēc atgādinām autovadītājiem plānot papildu laiku ceļam, lai nebūtu nepieciešams steigties un nervozēt. Papildu laiks nozīmē mierīgāku braucienu un mazāk riskantu manevru. LVC un drošas braukšanas eksperti aicina: Neredzi ceļu? Neapdzen!
“Autovadītāja apliecība liecina, ka tās īpašnieks spēj izvērtēt reālo situāciju uz autoceļa, lietot esošo infrastruktūru atbilstoši, neapdraudot savu un citu dzīvību. Lielākā daļa smago ceļu satiksmes negadījumu notiek autovadītāju nepareizu lēmumu dēļ, kad tiek veikti riskanti manevri, pie stūres sēžas pēc apreibinošu vielu lietošanas vai kā citādi pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Satiksmes drošība ir laba, ja satiksmes dalībnieki atbildīgi lieto esošos autoceļus,” norāda LVC Satiksmes organizācijas plānošanas daļas vadītājs Ainārs Morozs.
“Sadursmes notiek pārsvarā uz valsts galvenajiem autoceļiem – intensīvākajām ceļu artērijām. Satiksme uz tiem ir liela, bet atsevišķos posmos ceļu caurlaides spēja ir izsmelta, kā, piemēram, uz Rīgas apvedceļa. Visus valsts galvenos autoceļus Rīgas areālā ir nepieciešams pārbūvēt par ceļiem ar vismaz divām joslām katrā virzienā, tādejādi maksimāli samazinot sadursmju skaitu. No infrastruktūras viedokļa šis ir vienīgais ilgtermiņa risinājums, kas tiešām mazinās šo negadījumu iespējamību,” uzsver A. Morozs.
Biežākais sadursmju iemesls ir nepārdomāts, riskants manevrs, pārsvarā apdzīšana, kā arī kreisie pagriezieni. Nepārdomāts manevrs ir sekas kļūdainam autovadītāja lēmumam. Pirms veikt apdzīšanas manevru ir rūpīgi un atbildīgi jāizvērtē situāciju uz ceļa, savas un sava auto spējas, kā arī to, vai padzīšana patiešām ir nepieciešama. Jāatceras, ka šķērsot nepārtraukto līniju ir aizliegts, tā apzīmē posmus, kuros apdzīšana nav droša. Arī posmos, kuros apdzīšanas manevrs ir atļauts, autovadītājiem ir rūpīgi jāizvērtē, vai tas ir nepieciešams. Sadursmju īpaši frontālo sekas ir ļoti smagas, bieži letālas.
“Septembrī ne tikai ir intensīvāka satiksme, bet arī sākas ražas novākšanas laiks. Lauksaimniecības tehnika pārvietojas pa ātrgaitas ceļiem lēnā ātrumā, tas palielina apdzīšanas manevru daudzumu. Apdzenamais bieži ir lielgabarīta transports, līdz ar to apdzīšana ir sarežģīta un redzamība ir ierobežota. Neskatoties uz apdzenamās tehnikas nelielo ātrumu, apdzīšana tāpat saistās ar iebraukšanu pretējā braukšanas joslā. Arī šādi apdzīšanas manevri ir rūpīgi jāizvērtē,” uzsver Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks. Viņš arī piebilst, ka nereti negadījumi notiek vietās, kas ir netālu no krustojumiem, jo autovadītāji, griežoties ārā uz lielāka ceļa neizvērtē situāciju, apskatoties pa labi, un nepamana, ka kāds veic apdzīšanas manevru un atrodas viņa braukšanas joslā.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos uz valsts autoceļiem ceļu satiksmes negadījumos ir gājuši bojā 32 cilvēki, no tiem 11 gājuši bojā sadursmēs, desmit – uzbraukšanā gājējiem, seši – apgāšanās, trīs uzbraukšanā šķērslim – uzbraukšanā šķērslim, divi – uzbraukšanā velosipēdistiem. No 11 bojāgājušajiem sadursmēs, desmit ir gājuši bojā frontālās sadursmēs.
Deviņās sadursmēs šogad kopumā ir gājuši bojā 11 cilvēki. Sešas sadursmes notika uz valsts galvenajiem, bet trīs uz reģionālajiem autoceļiem. Uz vietējiem autoceļiem sadursmes nav notikušas.
Kampaņas video pieejams ŠEIT
