Aptaujas mērķis ir noskaidrot, cik izplatīta ir uztura bagātinātāju lietošana Baltijas valstu iedzīvotāju vidū, kādi ir galvenie to lietošanas iemesli un iegādes paradumi. Turklāt pētnieki vēlas noskaidrot, kā arī noteikt sociālo mediju un reklāmu ietekmi, izvēloties produktus. Lai piedalītos, aicinām izmantot saiti: https://ej.uz/safe2eat.
Institūta “BIOR” uztura speciāliste Inese Siksna norāda, ka uztura bagātinātāju plašā pieejamība aptiekās un lielveikalos, kā arī reklāmu pārbagātība sociālajos tīklos bieži vien veicina nepārdomātu un dažkārt nedrošu uztura bagātinātāju patēriņu ikdienā. “Mūsdienu aktīvajā dzīves tempā cilvēki meklē veidus, kā padarīt organismu izturīgāku pret nogurumu, stresu, dažāda veida slimību sekām, kā rezultātā būtiski pieaudzis informācijas apjoms gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos par dažāda veida uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību, kam nereti tiek piedēvēts ārstniecisku vai pat brīnumlīdzekļu spēks. Bieži vien cilvēki neapzinās, ka tas ir pārspīlēts mārketings, bet nepareizai vai nepiemērotu uztura bagātinātāju lietošanai var būt arī negatīva ietekme uz veselību,” uzsver pētniece.
Tirdzniecība internetā nojaukusi valstu robežas šādu produktu apritē, tostarp Baltijas valstu mērogā. Sadarbība ar citām dalībvalstīm ir būtiska, ļaujot ne tikai apmainīties ar pieredzi ekspertu vidū, bet, iespējams, arī ātrāk reaģēt un novērst situācijas, kurās patērētājam tiek sniegta nepilnīga vai nekorekta informācija. "Tieši tāpēc mēs veicam aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret uztura bagātinātāju lietošanu un tendences, kādas šobrīd vērojamas to patēriņā visu Baltijas valstu iedzīvotāju vidū. Aptauja sniegs skaitļos balstītu pamatojumu turpmāku informatīvo kampaņu veidošanai un sabiedrības izglītošanai,” norāda valsts zinātniskā institūta “BIOR” uztura speciāliste.
Latvijā gadījumos, kad, lietojot uztura bagātinātāju, ir radušās kādas nevēlamas blakusparādības, patērētāji var ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam. Citās Eiropas dalībvalstīs šādiem paziņojumiem radītas atsevišķas sistēmas, līdzīgi kā zāļu blakusparādību paziņošanai.
Piemēram, Francijā darbojas īpaša uztura bagātinātāju drošuma uzraudzības sistēma (Nutrivigilance scheme), kurā ārsti un patērētāji ziņo par blakusparādībām, kas novērotas, lietojot uztura bagātinātājus. Šie dati atklāj interesantu, bet reizēm arī satraucošu informāciju. Sistēmā ziņots gadījums, kad fenugreek jeb grieķu sierāboliņa uztura bagātinātājs pretvēža terapijas laikā kopā ar medikamentu radīja aknu bojājumu 47 gadus vecai sievietei, savukārt rožainās rodiolas un sētā krokusa uztura bagātinātāja lietošana diviem neatkarīgiem pacientiem bija vainojama pie bezmiega un depresijas pazīmēm. Pat šķietami nekaitīgais C vitamīns, kas tika ilgstoši lietots lielās devās, kādai 67 gadus vecai pacientei izraisīja nierakmeņu veidošanos. Atsevišķos gadījumos ziņo arī par alerģiskām reakcijām un izpausmēm uz ādas, piemēram, kāda 49 gadus veca sieviete, kas vienlaikus lietoja vairākus augu preparātus (psiliumu jeb ceļtekas sēklu pulveri, kurkumu, bambusu, lielo nātri, makas sakni un harpagofītu jeb velna nagu), vērsās pie ārsta ar izsitumiem uz ķermeņa un ādas lobīšanos.
Pētniece skaidro, ka šie piemēri nav domāti, lai baidītu iedzīvotājus, bet gan aicinātu izvērtēt uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību kopā ar sertificētiem speciālistiem, piemēram, ārstiem un farmaceitiem. Viņa aicina informēt savu ārstu vai citu ārstniecības personu par uztura bagātinātāju lietošanu, lai izvairītos no nevēlamām blakusparādībām. “Arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzsver, ka uztura bagātinātājiem ir vieta sabalansētā dzīvesveidā, taču to drošība ir atkarīga no devas, lietošanas ilguma un iespējamas mijiedarbības ar medikamentiem,” atzīmē valsts zinātniskā institūta “BIOR” uztura speciāliste.
Saņemot informāciju Nutrivigilance sistēmā, kur to var iesniegt gan ārstniecības persona (ne tikai ārsts, bet arī farmaceits, uztura speciālists, fizioterapeits un masieris), gan arī produktu ražotājs un izplatītājs, kā arī pacients pats, tālāk tiek veikta detalizēta situācijas analīze un riska noteikšana un lemts par tālākiem soļiem, tostarp arī papildu produkta pārbaudēm, sabiedrības informēšanu un citiem soļiem.
Par aptauju
Baltijas valstīs notiekošā aptauja norisinās EFSA un valsts zinātniskā institūta “BIOR” organizētās kampaņas “Safe2Eat” ietvaros. Kampaņa “Safe2Eat” norisinās jau piekto gadu visā Eiropā un Latvijā tiek īstenota ar zinātniskā institūta “BIOR” un EFSA atbalstu. Šogad kampaņas centrā ir piecas tēmas: pārtikas higiēna un uzglabāšana, pārtikas piedevas, veselīguma norādes, marķējumi, kā arī – uztura bagātinātāji.
Kampaņa aicina pievērst uzmanību apzinātai un atbildīgai pieejai uztura bagātinātāju lietošanā, aicinot kritiski vērtēt reklāmas solījumus par ārstniecisku iedarbību vai tūlītēju efektu, jo šādi apgalvojumi nereti ir maldinoši. Eiropas Savienībā veselīguma norādes par produktiem un uzturvielām ir iekļautas īpašā reģistrā, un to izmantošana ir atļauta tikai tad, ja produkts atbilst noteiktiem, zinātniski pamatotiem un izvērtētiem kritērijiem.
Lai veicinātu apzinātu un drošu uztura bagātinātāju lietošanu, šā gada jūlijā EFSA publicēja podkāstu “Uztura bagātinātāji: tos pievienot vai nepievienot?”. Tajā skaidrots, kas ir uztura bagātinātāji, kāda ir to loma ikdienas uzturā, kādi ir to veidi, kā arī uzsvērta nozīme ievērot ieteicamās lietošanas devas. Podkāsta ierakstu angļu valodā iespējams noklausīties šeit.
Kampaņa “Safe2Eat” ir daļa no kopīga Eiropas mēroga uzsaukuma veicināt sabiedrības izpratni par pārtikas nekaitīgumu Eiropas Savienībā un individuālās izvēles nozīmi veselības uzturēšanā. Plašāka informācija pieejama kampaņas mājaslapā: www.efsa.europa.eu/lv/safe2eat.
