“Tiekoties gan ar iedzīvotājiem, gan pašvaldību pārstāvjiem ir pilnīgi skaidrs, ka esošais regulējums vides aizsardzībā nepietiekami skaidri regulē uzraudzību objektiem, kas nerada piesārņojumu vielu noplūdes formā, bet ietekmē sabiedrības labklājību. Biežāk pieminētais piemērs ir vēja parki, taču līdzīgi cilvēka ikdienu ietekmē arī autoceļi. Šādiem objektiem prasības nosaka ietekmes uz vidi ziņojumā un uzraudzību veic gadījumos, kad konstatētas bažas par prasību pārkāpumu, bet atsevišķs regulējums bijis tikai vides trokšņa uzraudzībai. Ieklausoties iedzīvotājos un pašvaldībās, jau ir skaidrs, ka attiecībā uz vēja parkiem, tas nav pietiekoši un tāpēc mēs, KEM, jau iepriekš esam skaidri pateikuši, ka līdz šī gada beigām tiks izstrādāti noteikumi, kas nodrošinās caurspīdīgu un izsekojamu vēja parku uzraudzību,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Attīstoties tehnoloģijām mums ir iespēja, aizvien mazināt to ietekmi un slodzi, ko vēsturiski ļoti piesārņojoši ražošanas objekti kā atkritumu poligoni, notekūdeņu pārstrādes stacijas, metālapstrāde u.c. rada gan uz ūdeņiem, gan augsni, gan gaisu. Tāpat augot Latvijas industrijai, arī mūsu tirgū ienāk jaunas nozares un tai skaitā jauni piesārņojuma avoti, piemēram, bateriju ražošana, savukārt citas nozares, kā gāzes un koksa rūpnīcas, kuru darbība Latvijā vairs nav raksturīga, pakāpeniski izzūd.
Lai pielāgotos mainīgajiem tirgus apstākļiem, KEM sagatavojusi priekšlikumu regulējuma grozījumiem, pārskatot piesārņojošo darbību sarakstu. Piesārņojošo darbību atļaujas attiecas specifiski uz piesārņojuma (vielu ievadīšanu) gaisā, zemē vai ūdenī. Izšķir trīs pakāpes:
- A – objekti ar lielu piesārņojuma risku. Saraksts vienots visā Eiropā, to nav paredzēts nacionāli paplašināt vai sašaurināt. Latvijā tipisks piemērs ir atkritumu apglabāšanas poligons sadzīves un vai bīstamo atkritumu apglabāšanai.
- B – objekti ar būtisku gaisa/ ūdens/ zemes piesārņojuma risku, kuru nosaka nacionāli.
- C – objekti ar nelielu gaisa/ ūdens zemes piesārņojumu risku, kuru nosaka nacionāli
A, B atļauju gadījumā Valsts vides dienests (VVD) veic obligātas pārbaudes un izsniedz atļaujas, bet C kategorijas gadījumā VVD iekārtu reģistrē reģistrā un šajā gadījumā atļauju neizsniedz, bet uzraudzību veic riskbalstīti vai uz iesnieguma pamata, tāpat kā nereģistrētiem objektiem saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Ministru kabineta grozījumi, kas nodoti sabiedriskajai apspriešanai līdz š.g. 12. augustam, paredz, vairākus piesārņojošo avotus pārcelt no kategorijas B uz zemāku kategoriju – C, piemēram, kokogļu ražošanas iekārtas. Tāpat grozījumi piedāvā svītrot no B kategorijas vairākas darbības, piemēram, austuves, vērptuves un trikotāžas ražotnes, akmeņogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtas, jo ne akmeņogles, ne brūnogles Latvijā netiek iegūtas un to apstrādei tās vispirms Latvijā ir jāieved. Arī no C kategorijas ir izslēgtas darbības, piemēram, iekārtas grants vai kaļķu javas ražošanai un samaisīšanai, vēja elektrostacijas u.c.
Sabiedriskās apspriešanas gaitā KEM saņēma vairākus jautājumus tieši par vēja turbīnām. Lai gan vēja turbīnas vēsturiski iekļautas C kategorijā, kas paredzēta tikai dažādu piesārņojošo vielu apjoma uzskaitei, tām nav identificēts gaisa, ūdens vai augsnes piesārņojuma veids. Šāda pieeja rada iespaidu, ka šie objekti tiek īpaši uzraudzīti, taču praksē šāda īpaša uzraudzības kārtība nav bijusi. Lai gan KEM piekrīt, ka tehniski vēja turbīnas nerada piesārņojumu vielu formā un tamdēļ nebūtu iekļaujamas piesārņojošo objektu sarakstā, KEM ieskatā, uzraudzībai šādiem objektiem ir jābūt.
Ievērojot, ka, lai Latvija spētu nodrošināt sevi pilnībā ar lētu elektroenerģiju, Latvijā gaidāma jaunu elektrostaciju būvniecība, attiecībā uz šādām, ilgtermiņa iekārtām kā vēja parki, ar kuriem Latvijā ir salīdzinoši maza pieredze, jāveido arī speciāls, stingrāks uzraudzības regulējums. KEM jau iepriekš ziņojusi, ka līdz šī gada beigām plāno izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz tādiem aspektiem, kā nodrošināšanās pret lāpstiņu apsalšanu, pieļaujamais mirguļošanas biežums vai trokšņa līmenis un kuru prasības šobrīd ir atrunātas tikai IVN vai tehnisko noteikumu tvērumā. Noteikumu izstrādes statuss, cita starpā, arī parunāts KEM un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās augusta sākumā.
Pēc sabiedriskās apspriešanas noslēguma KEM rūpīgi izvērtēs visus saņemtos priekšlikumus un turpinās darbu pie regulējuma izstrādes. Plānots, ka piesārņojošo darbību atļauju regulējuma izmaiņas tiks saskaņotas ar jauno vēja elektrostaciju uzraudzības regulējumu, nodrošinot vienotu un konsekventu pieeju.
