Latvijā bija 48 augstākās izglītības iestādes ar 74 790 studējošajiem, no kuriem 90% studēja augstskolās. Vairāk nekā puse, t. i., 54%, no visiem studējošajiem, izvēlējušies studēt Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.
Studējošo sadalījums atbilstoši studiju līmeņiem liecina, ka vislielākais studējošo īpatsvars jeb 57% studēja bakalaura līmeņa studiju programmās, savukārt 24% –maģistrantūras, 17% – koledžas, un 2% turpina studijas doktorantūrā.
Palielinājies arī valsts ieguldījums budžeta vietu nodrošināšanai – valsts budžeta finansēto studiju vietu īpatsvars pieaudzis līdz 43% (salīdzinot ar 41% gadu iepriekš). Īpašs atbalsts sniegts topošajiem pedagogiem, piešķirojot papildu finansējumu nepilna laika studijām izglītības jomā.
“Šie rādītāji apliecina Latvijas augstākās izglītības stabilitāti, nodrošinot kvalitatīvu augstāko izglītību un augstu starptautisko konkurētspēju. Gan papildus finansējums pedagoģijas studijām, gan augstākās izglītības iestāžu stiprināšana sāk vainagoties ar rezultātiem,” norāda IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Liene Levada.
Studiju programmu dalījumā dominē sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (34%) un veselības aprūpe un sociālā labklājība (19%). Ievērojams sieviešu īpatsvars bija izglītības tematiskajās grupās “Izglītība” (91%) un “Veselības aprūpe un sociālā labklājība” (81%), savukārt vīriešu pārsvars – “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība” (73%) un “Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” (71%).
2024. gadā ir arī audzis ārvalstu studentu skaits (11 542 jeb 15% no studējošajiem), un visvairāk studentu nāca no Indijas (27%), Uzbekistānas (10%), Zviedrijas (8%), Ukrainas (8%) un Vācijas (6%), tādējādi liecinot par Latvijas augstākās izglītības pievilcību starptautiskā līmenī. Visvairāk (55%) ārvalstu studentu izvēlējās studijas maģistra līmeņa studiju programmās.
Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un pētniecības spēju nodrošina spēcīgs un pieredzējis akadēmiskais personāls. 2024./2025. akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās strādāja 5066 mācībspēki, kopumā ieņemot 6937 akadēmiskos amatus. Lielāko daļu amatu veido vadošie pētnieki (22%), docenti (20%) un pētnieki (17%), kuri nodrošina kvalitatīvu studiju procesu un veicina zinātnes attīstību.
Šie dati apliecina, ka Latvija virzās uz augstākās izglītības sistēmu, kas ir pieejama, starptautiski konkurētspējīga un orientēta uz kvalitāti. Studējošo skaita pieaugums, ārvalstu studentu interese un mērķtiecīgs valsts atbalsts rada stabilu attīstības virzienu, kurā augstākā izglītība kļūst par būtisku ieguldījumu sabiedrības un valsts nākotnē.
