Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2025./2026. akadēmiskajā gadā uzņemti 29,8 tūkstoši studējošo. Vairāk nekā puse no uzņemtajiem (57,5 %) ir sievietes. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, uzņemto vīriešu skaits pieaudzis par 5,4 % jeb 645 studentiem, savukārt sieviešu skaits samazinājies par 0,4 % jeb 61 studenti.
Vairāk nekā puse studējošo (56,8 %) tika uzņemti bakalaura līmeņa programmās, 22,6 % – maģistra, 17,7 % – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmās un 2,8 % – doktora līmeņa programmās. Vairāk nekā divas trešdaļas studējošo (76,7 %) uzsāka pilna laika studijas un tikai 23,3 % – nepilna laika studijas. Lielākā daļa (59,3 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 40,7 % – par valsts budžeta līdzekļiem.
CSP infografika
Sociālo zinību, komerczinību un tiesību programmas – aizvien pieprasītākās
No augstskolu piedāvātajām programmām sociālo zinību, komeczinību un tiesību programmās studijas uzsāka 38,5 %, veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – 15,1 %, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās – 12,6 % no visiem uzņemtajiem studentiem. Dati rāda, ka starp uzņemtajiem sieviešu proporcija lielāka ir izglītības jomā (87,3 % sieviešu no programmās uzņemtajiem) un veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā (attiecīgi - 82,8 %), savukārt vīriešu proporcija ir lielāka inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā (71,4 % vīriešu no programmās uzņemtajiem) un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomā (attiecīgi -70,0 %).
Vislielākais uzņemto studentu īpatsvara pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, bija sociālo zinību, komerczinību un tiesību programmās – par 15,0 % jeb 1 498 studentiem. Interese palielinājusies arī par dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmām - salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, pieaugums par 7,0 % jeb 229 studentiem. Uzņemto studentu īpatsvara pieaugums novērojams arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām - par 5,5 % jeb 196 studentiem.
2025./2026. akadēmiskajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, uzņemto vidū interese samazinājusies pakalpojumu jomā (par 17,0 %), kas ietver viesnīcu un restorānu servisa, tūrisma un atpūtas organizācijas, sporta, transporta pakalpojumu, vides veselības, civilās un militārās aizsardzības u.tml. programmas. Mazāk uzņemto arī izglītības (par 13,1 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (par 11,3 %) programmās.
No 76,4 tūkstošiem studējošo puse mācās trijās no Latvijas augstskolām
2025./2026. akadēmiskā gada sākumā Latvijā studijas norisinās 45 augstākās izglītības iestādēs, no kurām 24 ir augstskolas un 21 – koledžas. Lielākā daļa studējošo (76,6 %) mācās valsts augstskolās un koledžās, savukārt privātajās augstākās izglītības iestādēs studē 23,4 %. Vairāk nekā puse studējošo 56,1 % jeb 42,9 tūkstoši studē trijās lielākajās augstskolās – Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – katrā no tām ir virs 10 tūkstošiem studējošo. Vairumā (32) Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits nepārsniedz tūkstoti, un septiņās no tām studējošo skaits ir mazāks par 100.
Studentu skaits pieaug visos studiju līmeņos, izņemot koledžas
2025./2026. akadēmiskajā gadā vairāk nekā puse (57,1 %) studējošo jeb 43,6 tūkstoši mācās bakalaura līmeņa programmās, 22,4 % jeb 17,1 tūkstotis – maģistra, 16,2 % jeb 12,3 tūkstoši – koledžas un 4,3 % jeb 3,3 tūkstoši – doktorantūras līmeņa programmās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, studējošo skaits ir samazinājies tikai koledžas līmeņa programmās – par 1,5 % jeb 189 studentiem, pārējās izglītības līmeņa programmās nedaudz pieaudzis: bakalaura – par 2,8 % jeb 1 185 studentiem, maģistra – par 3,1 % jeb 505 studentiem un doktora – par 4,3 % jeb 93 studentiem.
Koledžas līmeņa programmas studējošo skaits pēdējos gados samazinās – kopš 2020./2021. akadēmiskā gada studējošo skaits ir samazinājies par 12,7 % jeb 1 789 studentiem.
2025./2026. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas tiek apgūtas 13 augstākās izglītības iestādēs. Puse no doktora līmeņa studiju programmās studējošajiem (52,0 %) apgūst veselības aprūpes un sociālās labklājības jomas programmas, savukārt piektā daļa (18,0 %) studē sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.
Sievietes biežāk studē sociālās zinātnes un veselības aprūpi, vīrieši – inženierzinātnes un dabaszinātnes
2025./2026. akadēmiskajā gadā sievietes turpināja dominēt studējošo vidū, sasniedzot 58,4 % no kopskaita – līdzīgi kā iepriekšējos desmit gados. Programmu griezumā dzimumu proporcijas pēdējā laikā saglabājušās stabilas. Vislielākais sieviešu īpatsvars joprojām ir izglītības jomas programmās (89,7 % no kopējā studējošo skaita), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (80,7 %).
Vīriešu izvēlētās studiju programmas gadu no gada arī būtiski nemainās: visizteiktākais vīriešu īpatsvars ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (72,0 %), kā arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (70,8 %) programmās.
Katrs trešais studējošais apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomas programmas – 34,6 % jeb 26,4 tūkstoši studentu. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, šīs jomas programmās studējošo skaits ir pieaudzis visvairāk – par 4,8 % jeb 1 206 studentiem, un ir populārākas sieviešu vidū – 61,6 % no visiem studējošajiem ir sievietes. Studējošo skaits ir pieaudzis arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (par 4,1 % jeb 348 studentiem) un inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības (par 2,1 % jeb 202 studentiem) programmās. Savukārt vislielākais studējošo skaita samazinājums vērojams pakalpojumu programmās (par 4,2 % jeb 214 studentiem).
CSP infografika
Salīdzinājumā ar 2015./2016. akadēmisko gadu studējošo skaits visvairāk ir samazinājies sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās – par 4,4 tūkstošiem studentu, bet vislielākais pieaugums bija veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – par 3,1 tūkstoti studējošo.
CSP infografika
Akadēmiskajā personālā katrs ceturtais ir vecumā virs 60 gadiem, vairāk nekā puse – sieviešu
2025./2026. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestāžu kopējais ievēlētā akadēmiskā personāla skaits (pamatdarbā) bija 4 747, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš (2024./2025. akadēmiskajā gadā – 4 884). Lielāko daļu no akadēmiskā personāla veidoja vadošie pētnieki un pētnieki (1 283 jeb 27,0 %), docenti (1 141 jeb 24,0 %) un lektori (996 jeb 21,0 %).
Līdzīgi kā iepriekšējā gadā sieviešu īpatsvars akadēmiskajā personālā ir lielāks – 55,4 %. Gandrīz visās amatu kategorijās sieviešu īpatsvars pārsniedz vīriešu, izņemot profesorus, kur vīriešu īpatsvars bija 52,6 %. Lielākais sieviešu īpatsvars vērojams starp lektoriem (64,5 %), docentiem (57,4 %) un asociētajiem profesoriem (55,2 %).
Ceturtā daļa (25,8 % jeb 1 226) akadēmiskā personāla ir vecāki par 60 gadiem, savukārt 3,1 % jeb 148 ir jaunāki par 30 gadiem.
Latvijā studē 11,9 tūkstoši mobilo studentu1, starp tiem vairāk vīriešu
2025./2026. akadēmiskajā gadā studijas augstākās izglītības iestādēs Latvijā uzsāka 4 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 2,4 % jeb 94 mobilajiem studentiem vairāk nekā iepriekšējā studiju periodā. Vairāk nekā divas trešdaļas (2 725 jeb 68,1 %) no uzņemtajiem mobilajiem studentiem bija vīrieši.
Pavisam šobrīd Latvijā studē 11,9 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 7,5 % jeb 831 studentu vairāk nekā pirms gada. Vairāk nekā puse no mobilajiem studentiem (53,3 % jeb 6 343) studē maģistra līmeņa programmās un 42,7 % – bakalaura līmeņa programmās. Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības ir populārākā studiju programmu joma, kurā studē 40,2 % jeb 4 781 mobilais students, tai seko veselības aprūpes un sociālās labklājības joma, kurā studē 27,7 % jeb 3 292 mobilie studenti, un dabaszinātnes, matemātikas un informātikas joma, kurā studē 15,6 % jeb 1 853 mobilie studenti.
No Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošajiem mobilajiem studentiem trīs ceturtdaļas (75,1 %) iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES). Divas trešdaļas (60,4 %) no mobilajiem studentiem ir ieguvuši izglītību kādā no šīm piecām valstīm: gandrīz trešdaļa (28,7 %) Indijā, Uzbekistāna (11,1 %), Zviedrija (8,6 %), Ukraina (6,4 %) un Vācija (5,6 %).
Mobilo studentu vidū ir vairāk vīriešu (63,0 %) nekā sieviešu (37,0 %). Vairāk vīriešu nekā sieviešu ierodas studēt no valstīm, kas atrodas ārpus ES. Visvairāk studējošo vīriešu ierodas no Uzbekistānas (86,7 % uzbeku studentu ir vīrieši ), Indijas (attiecīgi 74,7 %), un Ukrainas (64,1 %). Savukārt no ES valstīm vairāk ierodas studēt sievietes (63,3 %) – Zviedrijas (61,6 % sieviešu starp mobilajiem studentiem no Zviedrijas), Vācijas (attiecīgi 63,2 %) un Somijas (73,5 %).
Gandrīz puse (47,7 %) mobilo studentu studē Rīgas Stradiņa universitātē (26,1 % jeb 3 103) un Rīgas Tehniskajā universitātē (21,7 % jeb 2 578). Lielākā daļa RTU mobilo studentu (96,1 %) izglītību bija ieguvuši ārpus ES. Katrs trešais students (34,7 %) tur apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, kam seko dabaszinātnes, matemātikas un informātikas joma (32,2 %). Savukārt RSU tikai katrs desmitais students (12,5 %) iepriekšējo izglītību bija ieguvis ārpus ES valstīm un gandrīz visi (97,8 %) studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās.
2025. gadā2 grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,7 tūkstoši absolventu.
Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, trešdaļa (34,5 % jeb 5,1 tūkstotis) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, savukārt piektā daļa (19,4 % jeb 2,8 tūkstoši) – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās beidza 11,5 % no kopējā absolventu skaita jeb 1,7 tūkstoši.
Plašāka informācija par aktuālajiem augstākās izglītības statistikas rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Augstākā izglītība”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību (grādu vai kvalifikāciju).
2 Laikā no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim.
