Pamazām darba tirgū veselības apdrošināšana ir kļuvusi par normu, nevis privilēģiju, un tas ir būtisks pavērsiens darba ņēmēju tiesību nostiprināšanā Latvijā. Darbinieki arvien augstāk novērtē šo sociālo garantiju, un tas atspoguļojas arī apdrošināšanas tirgus datos.
2024. gadā veselības apdrošināšana ieņēma 22,6% no visa apdrošināšanas tirgus, nostiprinoties kā populārākais apdrošināšanas veids Latvijā. Ja 2010. gadā veselības apdrošināšana bija 187 tūkstošiem iedzīvotāju, tad līdz 2024. gadam to skaits palielinājies vairāk nekā 2,5 reizes un sasniedzis – 480 tūkstošus. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka, izvēloties darba devēju, iedzīvotājiem viens no ļoti svarīgiem kritērijiem ir, vai darba devējs piedāvā veselības apdrošināšanu.
“Ja Veselības ministrijas piemēram sekos citas valsts iestādes vai daļa privātā sektora, veselības pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem atkal samazināsies. Turklāt veselības nozare jau gadiem saskaras ar darbinieku trūkumu un zemu konkurētspēju darba tirgū. Atceļot veselības apdrošināšanu, valsts ne tikai palielina risku zaudēt esošos darbiniekus, bet arī būtiski samazina motivāciju jauniem profesionāļiem izvēlēties darbu Latvijā, jo īpaši valsts finansētajās medicīnas iestādēs,” uzskata LAA prezidents Jānis Abāšins.
Tāpat viņš norāda, ka veselības aprūpes darbinieki ir pakļauti pastāvīgai emocionālai un fiziskai pārslodzei. Apdrošināšana nodrošina ātru piekļuvi ārstiem, psiholoģiskajai palīdzībai, rehabilitācijai un citiem profilakses pasākumiem. Bez apdrošināšanas palielināsies izdegšanas sindroms, darbnespējas lapu skaits un līdz ar to - valsts izdevumi. Veselības nozares darbinieki bez apdrošināšanas aizņems jau tā nepietiekamos valsts resursus un palielinās kopējo rindu slogu. Apdrošināšana šobrīd efektīvi atslogo publisko sistēmu, novirzot daļu pacientu uz privāto sektoru, uzlabojot pakalpojumu pieejamību visiem.
LAA prezidents norāda, ka jebkurš lēmums valsts budžeta taupīšanas nolūkos būs smags un nepatīkams, tomēr tam nevajadzētu būt uz darba ņēmēju rēķina. Valsts par katra darbinieka veselības apdrošināšanā tērē aptuveni 400–600 eiro gadā, taču sekas ar personāla zaudēšanu un potenciālajām darbnespējas kompensācijām, var izmaksāt daudz dārgāk, radot lielus zaudējumus gan tiešā, gan netiešā veidā.
Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2024. gadā veselības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 184,6 miljonus eiro, kas ir visstraujākais pieaugums starp visiem apdrošināšanas veidiem – par 16% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Atlīdzību izmaksas šajā segmentā veidoja 122 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2023. gadā.
* Datu avots: Latvijas Bankas apkopotie dati par Latvijas Republikā darbojošos 4 riska apdrošinātāju (Balcia, Balta, Baltijas Apdrošināšanas Nams un BTA Baltic) un 6 ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu (Compensa, ERGO, Gjensidige, If Apdrošināšana, Swedbank P&C, Telia Forsakring), kā arī 2 dzīvības apdrošinātāju (CBL Life un SEB Life and Pension Baltic SE) un 5 ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu (Compensa Life, ERGO Life, INVL Life, SB draudimas, Swedbank Life) darbības rezultātiem Latvijas teritorijā.
