“Mākslīgais intelekts nav īslaicīga modes lieta, tas var kļūt par lielisku palīgu efektīvam valsts pārvaldes darbam. Moderna, efektīva, ātra un gudra valsts pārvalde ir mūsu mērķis. Savukārt tehnoloģiju nepielietošana nozīmē atpalicību, lēnumu un zaudējumus,” atklājot pasākumu sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pētījuma prezentācijai sekoja ekspertu diskusija, ko vadīja Saeimas priekšsēdētājas biedre. Diskusijā piedalījās Mākslīgā intelekta centra padomes priekšsēdētāja Signe Bāliņa, Rīgas Tehniskās universitātes mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns, mākslīgā intelekta entuziasts un digitālā satura mārketinga aģentūras “New Black” vadītājs Artūrs Mednis un Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Zanita Avotniece-Vīksna.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
Diskusijā eksperti pievērsās jautājumiem par to, kā veicināt MI risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē. Eksperti vienojās, ka MI izmantošanai nav jābūt pašmērķim, bet stratēģiskam instrumentam, lai valsts pārvalde kļūtu atvērtāka, gudrāka un iekļaujošāka. Eksperti un klātesošie diskusijā bija vienisprātis, ka lielākais šķērslis mākslīgā intelekta rīku ieviešanai ir bailes. Eksperti aicināja kļūt drošākiem, sākot no iestāžu vadītājiem līdz ikvienam darbiniekam, un jau šodien izmēģinot un izmantojot rīkus darba efektivitātes un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Ja valsts pārvalde nelietos MI, tā būtiski iepaliks efektivitātē. MI pielietojums šobrīd ir kā elektrība, kad tā kādreiz tika ieviesta plašākai lietošanai, izskanēja diskusijā.
Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā iezīmēti piemērotākie MI pielietojuma virzieni, kā arī ieviešanas priekšnosacījumi un riski. MI tehnoloģijas valsts pārvaldē efektīvi var izmantot datu apstrādē un analīzē, valsts pakalpojumu uzlabošanā, cilvēkresursu pārvaldībā, kā arī likumdošanas procesa atbalstam, norādīts pētījumā.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima.
Pētījumā uzrādīti arī izaicinājumi MI ieviešanai publiskajā sektorā, tostarp normatīvā neskaidrība, nepietiekama datu kvalitāte, sadarbība starp dažādām iestādēm, kā arī nepietiekamas specifiskas digitālās prasmes un ierobežoti resursi inovācijām.
Pētījums “Ceļā uz efektīvāku valsts pārvaldi: kā izmantot mākslīgā intelekta potenciālu?”
“Mākslīgā intelekta efektīvai ieviešanai valsts pārvaldē nepieciešama drosmīga līderība, skaidra politika un augsta līmeņa digitālā pratība. Mākslīgais intelekts var būt nozīmīgs instruments Latvijas publiskās pārvaldes attīstībai, tostarp birokrātijas mazināšanai,” ekspertu diskusijā uzsvēra tās moderatore Z. Kalniņa-Lukaševica.
Saskaņā ar ANO norādīto MI ieviešana globālā mērogā var ietekmēt līdz pat 40 procentiem darbavietu, tomēr šobrīd galvenie šķēršļi ir datu kvalitāte, prasmju trūkums un normatīvā vide, uzsvērts pētījumā, ko Saeimas Analītiskais dienests izstrādājis pēc deputātu rosinājuma.
Pētījuma rezultāti palīdzēs apzināt, kādi priekšnosacījumi nepieciešami, lai mākslīgā intelekta risinājumi patiesi uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, saglabājot sabiedrības uzticību, caurskatāmību un cilvēkcentrētu pieeju.
