Likumprojekts noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka.
Tāpat likumprojekts noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības.
Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai plānota Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES.
Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām, tai skaitā par visiem apstākļiem, kuri var negatīvi ietekmēt finanšu jomas dalībnieku turpmāko darbību, vai izmaiņām informācijā, ko tās jau sniegušas Latvijas Bankai, noteic likumprojekts.
Par noteikto prasību neievērošanu digitālās darbības noturības jomā Latvijas Banka atbildīgajai personai atkarībā no pārkāpuma varēs piemērot brīdinājumu vai arī soda naudu – fiziskajai personai līdz 700 tūkstošiem eiro, bet juridiskajai personai līdz pieciem miljoniem eiro vai līdz trim procentiem no kopējā gada apgrozījuma.
Savukārt par pārkāpumiem mākslīgā intelekta izmantošanā atbildīgajai personai Latvijas Banka varēs piemērot brīdinājumu, kā arī atkarībā no pārkāpuma soda naudu līdz 35 miljoniem eiro. Iekasētās soda naudas ieskaitīs valsts pamatbudžetā, noteic likumprojekts.
Par pārkāpumiem Latvijas Banka varēs piemērot arī administratīvus pasākumus – atbildīgajām personām pieprasīt pārtraukt attiecīgo darbību, kā arī tām noteikt pagaidu aizliegumu veikt savus pienākumus līdz pārkāpuma novēršanai. Likumprojekts noteic arī Latvijas Bankas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī lietas ierosināšanai paredz piecu gadu noilgumu.
ES prasības jāievieš, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienotu izpratni un vienotu regulējumu digitālās darbības noturības nodrošināšanai un mākslīgā intelekta izmantošanai, tostarp ņemot vērā, ka mākslīgā intelekta izmantošana paaugstina uzņēmējdarbības procesu automatizāciju, produktivitāti, optimizē procesus, uzlabo klientu pieredzi un datu kvalitāti, palielina datu apstrādes ātrumu, kā arī uzlabo konkurētspēju kopumā, teikts likuma projekta anotācijā.
Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma arī saistītus grozījumus vēl deviņos likumos.
Lai Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums un saistītie grozījumi varētu stāties spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.
