DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. jūnijā, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība
1
1

Starptautiskā novērtējumā izvērtēs Latvijas zinātnisko institūciju pētniecības kvalitāti, ietekmi un attīstības potenciālu

FOTO: Freepik.

Lai sekmētu Latvijas zinātnes izaugsmi, kas balstīta kvalitātē, starptautiskā konkurētspējā un sabiedrības vajadzībām atbilstošā attīstībā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvas uzsākts zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums. Neatkarīgi ārvalstu eksperti izvērtēs pētniecības kvalitāti, ietekmi un attīstības potenciālu, sniedzot priekšlikumus institūciju izaugsmes veicināšanai un uz pierādījumiem balstītas zinātnes politikas attīstībai Latvijā. Novērtējums ir nozīmīgs solis ceļā uz viedāku zinātnes pārvaldību un efektīvāku valsts ieguldījumu izmantošanu. 

2025. gada 10. jūnijā IZM noslēgusi līgumu sar uzņēmumu Technopolis par starptautiskā novērtējuma īstenošanu. Tā rezultātā zinātniskās institūcijas saņems neatkarīgu ekspertu rekomendācijas zinātniskās darbības pilnveidei un attīstībai laikposmā no 2025. līdz 2030. gadam. 

“Novērtējuma rezultāti sniegs pamatu institūciju darbības kvalitātes pilnveidei un to starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Salīdzinot 2013. un 2019. gada novērtējuma rezultātus, redzams ievērojams progress visās zinātnes nozaru grupās,” norāda Jānis Paiders, IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos. 

Novērtējums nodrošinās vispusīgu, kvalitatīvu un neatkarīgu analīzi par zinātniskās darbības attīstību pēdējo sešu gadu laikā, balstoties uz Eiropas Pētniecības telpā atzītiem principiem. Eksperti vērtēs institūciju darbību, analizējot pašvērtējuma ziņojumus, bibliometriskos datus, interviju rezultātus un klātienes vizītes. Tiks izvērtēta pētniecības kvalitāte, ietekme konkrētajās zinātnes nozarēs, ekonomiskā un sociālā nozīme, institucionālā infrastruktūra un attīstības potenciāls. 

Iegūtie rezultāti tiks izmantoti pierādījumos balstītas zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas plānošanā un īstenošanā, kā arī valsts konkurētspējas stiprināšanā. 

Novērtējumā piedalās 39 zinātniskās institūcijas – gan augstskolas, gan pētniecības institūti. Kopumā tiks analizēti 61 zinātniskās darbības virzieni, jo vairākas lielās augstskolas, pārstāvot dažādas zinātnes nozares un apakšnozares, ir iesniegušas vairākus pašvērtējuma ziņojumus (no diviem līdz astoņiem). 

Īpaši nozīmīgs šis novērtējums ir augstākās izglītības iestādēm, proti, Augstskolu likumā noteiktās prasības attiecībā uz zinātniskās darbības kvalitāti un doktora studiju programmu nodrošinājumu ir tieši saistītas ar iegūto vērtējumu. Tāpat arī zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanā tiek ņemti vērā iepriekšējo starptautisko novērtējumu rezultāti. 

Šī novērtējuma ietvaros izstrādātā metodoloģija tiks izmantota arī turpmākajos zinātnisko institūciju starptautiskajos novērtējumos līdz 2031. gadam, kad izvērtēšanas funkcija tiks nodota Latvijas Zinātnes padomei. 

Zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu finansē Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotais ERAF projekts Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība”, šim mērķim paredzot 748 tūkstošus eiro (bez PVN). 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI