Šis projekts tika izveidots ar mērķi – pielāgot un pilotēt zinātniskos pierādījumos balstītu pusautomatizētu tiešsaistes kognitīvi biheiviorālās terapijas (iKBT) modeli, lai nodrošinātu psiholoģisku atbalstu un bieži sastopamu psihoemocionālu grūtību – trauksmes un nomāktības gadījumus – Latvijas pusaudžu un jaunu pieaugušo (līdz 25 gadu vecumam) vidū ar tehnoloģiju palīdzību – digitāli. Jo kur gan citur mūsdienās jaunieši pavada savu laiku ja ne viedierīcēs.
Šī gada laikā projekta ietvaros 400 jauniešiem ir piedāvāta iespēja bez maksas saņemt terapiju depresijas, ģeneralizētās trauksmes traucējumu, sociālās trauksmes traucējumu, panikas traucējumu ārstēšanai.
Pirmajos projekta piecos mēnešos šo iespēju ir izmantojuši 142 jaunieši, kas kļuvuši par Nacionālā psihiskās veselības centra digitālajiem pacientiem – 26 jau ir veiksmīgi pabeiguši projektu, 90 vēl saņem terapiju, bet 26 jaunieši procesā saprata, ka šāda digitālā terapija nav domāta viņiem, jo labprātāk vēlas apmeklēt psihologu klātienē.
Nacionālajā psihiskās veselības centrā ar šādu projektu izstrādi un realizēšanu nodarbojas Zinātniskais institūts psihiskās veselības jomā. Institūta vadītāja, psihiatre Liene Sīle par līdz šim projektā sasniegto saka: “Pieci mēneši var šķist niecīgs laika sprīdis, taču līdzestīga dalība digitālajā kognitīvi biheiviorālās terapijas (iKBT) programmā šo laiku pārvērš par nozīmīgu iekšējā brieduma un emocionālo prasmju attīstības posmu. Profesionāļi, kuri strādā ar iKBT Latvijā, novēro skaidru izaugsmes trajektoriju: jaunietis sāk izprast, kas notiek viņa domās un ķermenī – viņš sāk “atšifrēt” savas emocijas un to cēloņus. Šī izpratne nav vienkāršs pašpalīdzības video vingrinājums – tā ir terapeitiski vadīta spēja iepazīt savu prātu, kas ir pamats pārmaiņām. Ar terapijas uzsākšanu viņš apgūst konkrētas tehnikas: kā nomierināt nemierīgu prātu, kā pārstrukturēt sevi graujošas domas, kā atgūt līdzsvaru dienās, kad šķiet, ka pasaule jūk prātā. Un tad – kaut kur otrā vai trešā mēneša vidū – parādās pirmie noturīgie rezultāti: labāks miegs, lielāka spēja koncentrēties, jūtami vairāk spēka rīkoties un pašam sev palīdzēt trauksmes un nomāktības brīžos. Bet, iespējams, pats vērtīgākais, ko šis jaunietis iegūst – ir sajūta: “Es tieku galā. Es zinu, kā sev palīdzēt.” Tā nav vien epizodiska uzlabošanās, tā ir emocionālās noturības pamatne, kas viņam kalpos vēl ilgi pēc programmas noslēguma.”
Kopš brīža, kad Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) kopā ar kopā ar Pusaudžu resursu centru un Bērnu klīnisko Universitātes slimnīcu uzsāka iKBT, psiholoģiskā palīdzība Latvijā ir kļuvusi ne tikai gudrāka, bet arī krietni pieejamāka. Ja agrāk ceļš līdz terapijai nozīmēja gaidīšanu, braukšanu un reizēm arī krietnu drosmes devu, tagad tas viss ir pieejams vienā klikšķī – viedtālrunī vai datorā. Tieši tā: reāla, profesionāla palīdzība, bez jāmeklē “pareizā vieta” vai “īstais brīdis”, vai kad "psihologam atbrīvosies vieta rindā"
Un vēl – šis projekts ne tikai – atbalsta un apmāca, tas maina arī domāšanu. Tas palīdz sabiedrībai saprast, ka runāt par psihisko veselību ir normāli. Ka palīdzības meklēšana nav vājuma pazīme, bet drosmīgs solis pretim sev pašam. Ar iKBT NPVC ir pavēris durvis uz modernu, atvērtu un saprotošu pieeju tam, kā rūpēties par savu iekšējo pasauli – īpaši jauniešiem, kuri bieži vien šīs durvis līdz šim vispār nemaz neredzēja.
Kādas ir galvenās grūtības, ar kurām NPVC projekta komanda saskaras?
Pirmais un viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir jauniešu līdzestība jeb terapijas nepārtrauktība. Iesākumā motivācija bieži ir augsta, taču bez regulāras atgriezeniskās saites un atbalsta bija vairāki jaunieši, kas pārtrauca dalību jau pirmajās nedēļās. Šeit ļoti svarīga kļūst terapeita vai mentora loma – nevis kā pārbaudītājam, bet kā draudzīgam pavadonim, kurš palīdz “noturēties uz ceļa”, dod iedrošinājumu un padomu brīžos, kad šķiet, ka “nekas nemainās”.
Ne mazāk svarīgas ir tehnoloģiskās barjeras. Kaut arī runājam par digitālo paaudzi, realitātē ne visiem jauniešiem ir stabils internets, kvalitatīvs viedtelefons vai dators. Tas īpaši attiecas uz reģioniem, kuros arī psihiskās veselības pakalpojumi klātienē ir grūtāk pieejami – tātad tieši tur, kur digitālajai terapijai būtu vislielākais potenciāls. Tāpēc viens no mūsu uzdevumiem ir padarīt platformu maksimāli vienkāršu, funkcionālu un tehniski pieejamu.
Trešā būtiskā problēma ir tā, ka iKBT nav universāls risinājums visiem. Jaunietim ar smagiem depresijas simptomiem, suicidālām domām vai sarežģītiem personības traucējumiem digitālais formāts var būt nepietiekams. Šādos gadījumos nepieciešama ļoti rūpīga sākotnējā izvērtēšana un iespēja pāradresēt uz klātienes terapiju vai cita veida atbalstu.
Vēl jāpiemin praktiskais aspekts – terapeitu kapacitāte. Pieaugot pieprasījumam, aug arī slodze. Ja gribam saglabāt programmas kvalitāti, jādomā par to, kā paplašināt speciālistu loku, piesaistīt apmācītus atbalsta personālus un izmantot arī digitālos rīkus, piemēram, mākslīgo intelektu, ikdienas uzdevumu pārskatīšanā vai atgādinājumu sistēmās. Un visbeidzot – ilgtermiņa ietekmes izvērtēšana. Šobrīd redzam lieliskus rezultātus īstermiņā, bet būtiski ir saprast, kas notiek ar jaunieti sešus mēnešus vai gadu pēc programmas beigām. Lai terapija nekļūtu par īslaicīgu uzplaukumu, bet gan par noturīgas pārmaiņas sākumu, ir svarīgi uzturēt kontaktu arī pēc aktīvās terapijas posma.
Kas notiek tālāk pilotprojektā?
Ja esi jaunietis līdz 25 gadu vecumam un vēlies uzlabot savu psihisko pašsajūtu, šis ir īstais brīdis, lai rīkotos. Līdz šī gada beigām vēl 250 jauniešiem ir iespēja bez maksas piedalīties digitālajā terapijā, ko piedāvā Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC). Tā ir moderna, ērta un droša iespēja rūpēties par savu psihisko veselību — bez rindām, bez došanās uz klīniku, tieši tur, kur esi tu: mājās, skolā vai starpbrīdī pie kafijas.
Šī programma īpaši pielāgota jauniešiem – paaudzei, kura tehnoloģiju valodā runā dabiski. Pieteikties iespējams gan pašiem, gan ar pieaugušā atbalstu, sazinoties ar NPVC digitālās terapijas koordinatoru pa tālruni 28 649 562. Ja tev jau ir psihiskās veselības speciālists vai ģimenes ārsts, vari lūgt arī nosūtījumu. Pirms terapijas uzsākšanas ikvienam jaunietim tiek nodrošināta bezmaksas iepazīšanās konsultācija, kuras laikā speciālists kopā ar tevi izvērtēs, vai šī terapija ir tev piemērotākā. Ja tā ir, viss sākas pavisam drīz – dažu dienu laikā.
Terapija ilgst vidēji no 2 līdz 5 mēnešiem. Tajā jaunietis saņem iknedēļas digitālās sesijas (rakstiskas, video un audio formātā), kuras pavada ikdienas uzdevumi, piemēram, elpošanas tehniku praktizēšana, emociju dienasgrāmata, domāšanas pārstrukturēšanas vingrinājumi. Katru soli pavada profesionāla terapeita atbalsts – tu vari saņemt komentārus, ieteikumus un atbildes uz jautājumiem drošā čata vidē.
Svarīgākais? Tev nevajadzēs mainīt savu dzīvi, lai sāktu mainīt savu dzīvi. Vien dažas stundas nedēļā, bet ieguldījums – ilgtermiņa emocionālā stabilitāte, labāks miegs, mazāk trauksmes un lielāka iekšējā skaidrība. Tā nav vienkārši digitāla terapija – tā ir iespēja atgūt sajūtu, ka Tu pats atkal esi savas dzīves stūres priekšgalā.
“iKBT programma ļauj nodrošināt emocionālu atbalstu arī tiem, kuri citādi nekad neuzdrīkstētos vērsties pēc palīdzības. Mēs redzam, kā samazinās atturība runāt par grūtībām, un tas ir milzīgs solis sabiedrības veselībai. Lai arī programma ir digitāla, cilvēciskais kontakts tajā neizzūd. Mēs esam līdzās kā mentori – atbildam, atbalstām, virzām uz priekšu. Tas ir jauns terapijas veids, bet ar tikpat siltu kodolu.” – saka iKTB programmas koordinators Jurijs Novickis.
Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) neapstājas pie tā, ka digitālā terapija Latvijā nu ir pieejama. Mēs raugāmies tālāk — nākotnē, kur psiholoģiskā palīdzība ir ne tikai moderni strukturēta, bet arī patiesi iekļaujoša un pielāgota dažādiem dzīves posmiem un vajadzībām. NPVC ambīcija nav tikai turpināt iKBT kā pilotprojektu, bet veidot to par pastāvīgu, augstas kvalitātes psihiskās veselības rīku, kas strādā gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem, gan senioriem. Paredzēts, ka, balstoties uz pilotprojekta rezultātiem, programmas tiks pielāgotas specifiskākām vajadzībām – piemēram, cilvēkiem ar posttraumatiskā stresa traucējumiem (PTSD) vai ēšanas traucējumiem. Tāpat plānots ciešāk iesaistīt ģimenes ārstus un skolas, veidojot prevencijas vidi jau no agrīna vecuma — tur, kur jaunieši ikdienā atrodas.
Vārdu sakot – nākotnes vīzija nav tikai vairāk terapijas. Tā ir gudrāka, pieejamāka un cilvēkam tuvāka terapija. Un NPVC ir nolēmis šo virzienu Latvijā turpināt ar pilnu jaudu. Liene Sīle: “Šī ir iespēja mainīt stāstu par psihisko veselību Latvijā – no pasīvā "pacienta loma", kas kaut ko nemitīgi gaida uz reālu iespēju aktīvi rīkoties savas veselības labā. Jaunieši apgūst emocionālās prasmes spēj palīdzēt sev un citiem, un tas ir labākais, ko varam darīt sabiedrības nākotnei.”
Pilotprojekts tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāna darbības virziena “Veselība” projektā “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”.
