“Pirmais darbības gads apliecina, ka digitālās veselības attīstība Latvijā notiek ar skaidru mērķi un taustāmiem rezultātiem. Esam spēruši nozīmīgus soļus, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ērtākus, drošākus un pieejamākus digitālos pakalpojumus, vienlaikus veidojot pamatu modernai un ilgtspējīgai veselības digitālajai ekosistēmai. Šis progress ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar ārstniecības iestādēm, speciālistiem un partneriem, un mēs turpināsim šo darbu ar nemainīgu apņēmību – radīt digitālos risinājumus, kas reāli uzlabo cilvēku ikdienu un veselības aprūpes kvalitāti,” Juris Gaiķis, Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis.
1. Pilnveidoti tiešsaistes veselības pakalpojumi
Jaunais e‑nosūtījumu risinājums
2025. gadā ieviests jauns e‑nosūtījumu risinājums ar pārejas periodu līdz 2026. gada maijam, virzoties uz principu “viens nosūtījums – viens pieraksts”.
Lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību uz jauno moduli tika pārmigrēti vairāk nekā 4 miljoni iepriekš izrakstītu e‑nosūtījumu, lai iedzīvotājiem tie būtu pieejami izmantošanai līdz šī gada 5. maijam.
Vienlaikus LDVC dati liecina – vidēji dienā elektroniski tiek izrakstīti ap 10 000 e-nosūtījumu. 10% no tiem tiek izrakstīti pa tiešo E-veselības sistēmas jaunajā modulī, bet pārējie tiek izrakstīti ārstniecības iestāžu lokālās informācijas sistēmas, no kurienes savukārt dati par e-nosūtījumiem tiek nosūtīti uz E-veselību.
Tādējādi īpaši svarīga šajā jaunās funkcionalitātes ieviešanā ir ārstniecības iestāžu sistēmu pielāgošana, lai dati par e-nosūtījumiem veiksmīgi tiktu nodoti E-veselībai un tālāk tos varētu apskatīt un izmantot iedzīvotāji.
2025. gadā LDVC sagatavoja tehnisko dokumentācija ārstniecības iestāžu sistēmu pielāgošanai. Gada izskaņā pilnīgu integrāciju ar E‑veselību pabeidza un jaunos e-nosūtījumus veiksmīgi izmanto Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.
Papildus, lai veicinātu ārstniecības personu digitālo pratību jauno e-nosūtījumu lietošanā, tika organizēti seši semināri ārstniecības personām, savukārt, lai nodrošinātu digitālo pakalpojumu pieejamību kā pilsētas, tā reģionālajās ārstniecības iestādēs, tika organizēti seši semināri ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu integratoriem par plānotajiem e-nosūtījumu uzlabojumiem. Tāpat lai veicinātu jauno e-nosūtījumu izmantošanu un atsacīšanos no papīra formas nosūtījumiem, tika organizētas sabiedrības izglītošanas aktivitātes.
Vienotā pierakstu sistēma
2025. gadā sākta vienotās pierakstu sistēmas izstrāde un ieviešana. Tas nozīmē, ka 2026. gada otrajā pusē pacients vienlaikus ar vienu e-nosūtījumu varēs pierakstīties tikai vienā ārstniecības iestādē uz konkrētu pakalpojumu, tā novēršot dubultus pierakstus un neatcelto vizīšu dēļ pagarinātas rindas. Šobrīd neapmeklēto vizīšu īpatsvars Latvijā sasniedz 15–20 %, kas būtiski ietekmē pakalpojumu pieejamību un ārstniecības iestāžu noslodzi.
Jaunais e‑veselības portāls iedzīvotājiem
2025. gadā izstrādāts un publiski testēts jaunais iedzīvotāju e‑veselības portāla prototips, kas 5. jūnijā ieguva Latvijas Dizaina balvu Digitālo risinājumu kategorijā. Plānots, ka iedzīvotājiem portāls ar daļēju funkcionalitāti “testa režīmā” būs pieejams jau aprīlī, savukārt pilnvērtīga E-veselības portāla lietošana iedzīvotājiem paredzēta gada otrajā pusē.
Esošo E-veselības digitālo pakalpojumu uzlabojumi
2025. gadā īstenota esošo digitālo pakalpojumu E-veselībā (e-recepšu, vakcinācijas datu ievades) uzlabošana, tajā skaitā mazinot manuālu datu ievadi, kļūdu risku un dubultu datu apstrādi.
2. Digitālo pakalpojumu lietojuma pieaugums
Orgānu ziedošanas aktivitātes kāpums
2025. gadā tika īstenotas vairākas komunikācijas aktivitātes par orgānu ziedošanu transplantācijai pēc nāves, tajā skaitā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) plakātu konkurss “Māksla glābt dzīvības”, orgānu ziedošanai par godu izdotās pastmarkas prezentācija un orgānu ziedotāju godināšanas pasākums Stradiņu slimnīcā. Šo un citu aktivitāšu rezultātā 2025. gadā par 30% ir pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte E-veselībā, norādot savu piekrišanu vai aizliegumu orgānu izmantošanai pēc nāves. Kopumā savu gribu par vai pret orgānu ziedošanu transplantēšanas nolūkam pauduši 43 000 iedzīvotāji, 62 % no tiem sniedzot savu piekrišanu. 2025. gadā tie ir papildu jauni 4 275 potenciālie orgānu donori Latvijā.
Laboratorisko izmeklējumu datu pieejamība
2025. gadā īstenota kampaņa par laboratorisko izmeklējumu rezultātu bezmaksas pieejamību E‑veselībā. Pērn kopumā palielinājās laboratorisko izmeklējumu rezultātu pārskatu iesniegšana E-veselībā par 530 000 pārskatiem, nodrošinot bezmaksas piekļuvi 4,7 miljoniem laboratorisko izmeklējumu pārskatu 2025. gadā. Izmeklējumu pārskata plašā pieejamība samazina dubultus izmeklējumus, atvieglo ārstniecības personu darbu un mazina pacientu laika un finanšu slogu.
Pašlaik analīžu rezultātu pārskatus E-veselībā iesūta 25 iestādes, piemēram, Centrālā laboratorija, E. Gulbja laboratorija, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kā arī reģionu slimnīcas un citas ārstniecības iestādes.
Epikrīžu iesniegšana E‑veselībā
Slimnīcām no 2025. gada 1. aprīļa E-veselībā obligāti jāiesūta stacionārie izraksti jeb epikrīzes, tādējādi nodrošinot pacientiem un viņu ārstējošajiem ārstiem visaptverošas informācijas pieejamību digitālā formātā par veikto izmeklēšanu un ārstēšanu, kas ir svarīgi turpmākajā pacienta veselības stāvokļa uzraudzībā un nozīmētās terapijas ievērošanā.
Salīdzinot gada sākumā un pēc 1. aprīļa E-veselības sistēmā iesniegto epikrīžu skaitu – elektronisko dokumentu aprite palielinājusies četras reizes. 2025. gadā kopā E-veselības sistēmā iesniegtas vairāk nekā 400 000 epikrīzes.
Pārrobežu e‑veselības pakalpojumu paplašināšana
2025. gadā veicināti pārrobežu e-pakalpojumi veselībās nozarē, palielinot valstu skaitu, kurās pieejami iedzīvotāju veselības pamatdati, lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības personas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs varētu apskatīt pacienta pamatdatus – noteiktās diagnozes un informāciju par pēdējo sešu mēnešu laikā veiktajām ķirurģiskajām manipulācijām.
2025. gadā uzsākta veselības pamatdatu nodošana un saņemšana Nīderlandē, Maltā un Čehijā, papildinot tādas valstis kā Portugāle, Igaunija, Spānija un Francija, ar kurām pārrobežu datu apmaiņa notiek jau no 2024. gada.
Papildu veikta izstrāde un uzsākta testēšana, lai ES valstīs varētu nodot datus arī par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.
3. Digitālās veselības ekosistēmas attīstība
Pērn, lai veicinātu vienotas digitālās veselības ekosistēmas attīstību, izstrādāta un apstiprināta veselības pakalpojumu jomas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības arhitektūra un vadlīnijas, tajā skaitā nacionālā līmenī nostiprināti starptautisko kodēšanas sistēmu lietošanas standarti (HL7 FHIR, LOINC, UCUM, SNOMED GPS). Uzsākta SNOMED CT (Systematized Nomenclature of Medicine – Clinical Terms), kas ir pasaulē visplašāk izmantotā medicīniskās klīniskās terminoloģijas sistēma, lokalizācija un ieviešanas plāna izstrāde. Tāpat sagatavots plāns digitālās veselība stratēģijas ieviešanai līdz 2029. gadam.
