Ministre Inga Bērziņa uzsvēra: “Mūsu mērķis ir panākt, lai investīciju process pašvaldībām kļūtu vienkāršāks un efektīvāks, vienlaikus saglabājot atbildīgu pieeju publisko līdzekļu izmantošanā. Administratīvā sloga mazināšana un elastīgāki nosacījumi aizņēmumu saņemšanā būtiski atvieglos pašvaldību darbu, veicinot teritoriju attīstību un iedzīvotājiem svarīgu projektu īstenošanu.”
Viens no sarunas tematiem bija pašvaldību aizņemšanās iespējas. Atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam aizdevumi piešķirami, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai paplašināšanai, ceļu, tai skaitā projektā paredzēto inženiertīklu, būvniecībai. Pašvaldībām ar 2025.gadu ir iespēja aizņemties arī komercbankās. Abas puses bija vienisprātis, ka prioritārajiem projektiem pašvaldībām ir nepieciešamas lielākas aizņemšanās iespējas.
Tāpat ministrija plāno veikt vēl citus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai - kā, piemēram, IKT un dokumentu pārvaldības centralizāciju, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla pakalpojuma “Attālinātais ierēdnis” pilnveidi un attīstību, dabas pārraudzības procesu efektivizāciju, kā arī uzsākts darbs pie vienota regulējuma Nacionālo interešu objektu īstenošanai.
Klātesošie arī pārrunāja nepieciešamību turpināt investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Līdz 2024.gada decembrim īstenoti būvdarbi uz 706 km valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, t.sk. 298,79 km ar Atveseļošanas fonda (AF) atbalstu. Papildus ar AF atbalstu līdz investīcijas beigu termiņam plānots īstenot iesāktos būvdarbus valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmos 78,78 km garumā. Savukārt pilnai saraksta izpildei, lai nodrošinātu 198 km valsts vietējo un reģionālo autoceļu posmu atjaunošanu vai pārbūvi, VARAM ir iesniegusi Eiropas Savienības (ES) fondu komitejai priekšlikumu veikt pārdali autoceļu atjaunošanai no VARAM AF investīciju ietaupījumiem, kas ir 17,8 milj. eiro apmērā. Priekšlikums tiks skatīts š.g. maija beigās ES fondu komitejas sēdē. Papildu Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam un Valsts reģionālo autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projekta izstrādes ietvaros pēc VARAM iniciatīvas sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Satiksmes ministriju un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” ir identificēti turpmāk atjaunojamie un pārbūvējamie valsts reģionālie un vietējie autoceļi.
Tāpat puses diskutēja par ES fondu piesaisti patvertņu izveidei pašvaldībās. VARAM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi jaunu ES fondu investīciju pasākumu, paredzot ES fondu finansējumu valsts un pašvaldību īpašumā esošu telpu pārbūvei, atjaunošanai un aprīkošanai, pielāgojot tās III kategorijas patvertņu ierīkošanai, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, mazinot ārēja sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Noteikumu projektu plānots izskatīt Ministru kabinetā tuvākajā laikā - vienlaikus ar Finanšu ministrijas virzītajiem finansējuma pārdaļu grozījumiem, kas paredz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 22,2 milj. eiro apmērā (jaunam) patvertņu investīciju pasākumam.
Sarunas dalībnieki pārrunāja nepieciešamību informēt par VARAM izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem un vadlīnijām citu ministriju un institūciju darbiniekiem, lai uzlabotu to izpratni par teritorijas plānošanas dokumentiem, kā arī strādāt pie automātiskiem risinājumiem, lai teritorijas plānojumā iekļautu izmaiņas, kas noteiktas citos normatīvajos aktos.
Tāpat tika pārrunāta VPVKAC tīkla attīstība. VARAM ir uzsākusi īstenot Atveseļošanas fonda investīciju projektu, kā ietvaros ir paredzēts līdz š.g. beigām atvērt 99 jaunus VPVKAC kontaktpunktus. Plānots veikt sociālekonomisko pētījumu, pilnveidot VPVKAC informācijas sistēmu, kā arī veikt esošā VPVKAC tīkla izvērtējumu. Veiktā izvērtējuma rezultātā tiks vērtēts dotācijas apjoms, kāds nepieciešams VPVKAC darbības nodrošināšanai 2026. gadā.
Ministrija informēja arī par mākslīgā intelekta darbības efektivitātes uzlabošanu. Šobrīd norit darbs pie “Mākslīgā intelekta centra speciālās regulatīvās vides noteikumu” projekta izstādes, kā arī mākslīgā intelekta akadēmijā, sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu, tiek veidota apmācību programma valsts un pašvaldību darbiniekiem par mākslīgā intelekta tēmu.
Sarunu noslēgumā abas puses vienojās sadarboties, iesaistot arī Labklājības ministriju, lai izveidotu pašvaldību vajadzībām un budžeta iespējām atbilstošu bērna pieskatīšanas pakalpojumu.
