DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kaspars Briškens: klimata jomas regulējuma pieņemšana ir būtiska jaunu investīciju piesaistei

FOTO: Ieva Ābele, Saeima.

Klimata likumdošanas laicīga pieņemšana ir iespēja ne tikai veicināt ilgtspējīgu attīstību un inovācijas Latvijai stratēģiski svarīgās nozarēs, bet arī pildīt savus pienākumus un sniegt artavu Eiropas Savienības kopējā klimata un ilgtspējas politikā, trešdien, 10. septembrī, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Komisija sēdē konceptuāli atbalstīja un lēma virzīt izskatīšanai Saeimā jauna Ekonomiskās ilgtspējas likuma projektu.

“Eiropas Komisija jau jūlijā publiskoja priekšlikumu Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, kurā klimata investīcijām atvēlēta ļoti nozīmīga loma. Lielākas iespējas piesaistīt šīs miljardus vērtās investīcijas būs tām dalībvalstīm, kas savlaicīgi izpildīs likumdošanas prasības,” norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Jaunais likuma projekts veidos vienotu, caurskatāmu regulējumu, nosakot ministriju un pašvaldību iesaisti valsts kopīgo mērķu izpildē, kā arī koordinētu atbalsta finansējuma sadali. Tāpat tajā ietvertas normas Latvijas noturības stiprināšanai, tostarp klimata izmaiņu kontekstā, deputātiem pauda likumprojekta autori no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM).

Ir apsveicami, ka atbildīgajām ministrijām ir izdevies vienoties par atbildību sadalījumu un klimata mērķim, spriežot par likumprojektu atzīmēja K. Briškens, vienlaikus uzsverot, ka ir jābūt ilgtermiņa plānam, kā finansēt publiskās investīcijas šo mērķu sasniegšanā. Komisijas deputāti aicināja detalizētāk spriest par pašvaldību lomu jaunā likuma projekta normu izpildē, kā arī uzsvēra drošības un ekonomiskās izaugsmes jautājumus.

Likumprojektā ietvertas arī normas, kas ir būtiskas gan emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbībai, gan finansējuma apguvei jaunā Sociālā klimata fonda ietvaros, kur Latvijai būs pieejams finansējums 462,7 miljonu eiro apjomā. Fonda finansējums būs vērsts uz mazaizsargātām grupām – mājsaimniecībām, transporta lietotājiem, kā arī mikrouzņēmumiem –, kuras pakļautas enerģētiskās vai transporta nabadzības riskam, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda KEM pārstāvji. Tas paredzēts, piemēram, ēku rekonstrukcijai, tostarp energoefektivitātes uzlabošanai, sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanai, kā arī sociālās izmitināšanas un patvertņu attīstībai.

Sēdē KEM deputātiem pauda, ka jaunajā likumprojektā ir pārstrukturējusi iepriekš komisijā un parlamentā skatīto klimata likumdošanas paketi. Tāpat ministrija uzsvēra, ka ar jaunajiem normatīvajiem aktiem Latvija neuzņemas jaunas saistības pret Eiropas Savienību.

Komisija lūgs Saeimu likumprojektam noteikt steidzamību, informēja K. Briškens.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI