“Latvijas prioritāte daudzgadu budžeta veidošanas sarunās ir drošība. Mēs runājam ne tikai par pierobežu, bet par visa Austrumu reģiona drošību. Šobrīd arvien skaidrāk iezīmējas Austrumu robežas telpa – no Somijas līdz Polijai un Ukrainai. Tas nozīmē, ka investīcijas mobilitātē, savienojamībā un infrastruktūrā, tostarp “Rail Baltica”, ir būtiskas visas Eiropas drošībai,” uzsvēra E. Siliņa.
Sanāksmē apspriesta arī nepieciešamība stiprināt Eiropas konkurētspēju, tostarp veicinot investīcijas jaunajās tehnoloģijās un inovācijās.
“Man ir svarīgi, lai Eiropā būtu atbalsts mūsu uzņēmējiem un lai Latvijā ienāktu jaunas investīcijas – gan mākslīgajā intelektā, gan citās progresīvās tehnoloģijās. Mums ir jādomā, kādas nozares būs izšķirošas nākamajos septiņos gados,” uzsvēra E. Siliņa.
Tāpat Ministru prezidente diskusijās uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie taisnīgākiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem.
Sanāksmes laikā ES līderi tikās ar Ukrainas prezidentu, lai runātu par Krievijas īstenotās agresijas pret Ukrainu sekām un turpmāku atbalstu Ukrainai. E. Siliņa uzsvēra, ka ES atbalsts Ukrainai ir būtisks gan Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai, gan visas Eiropas drošībai, īpaši atzīmējot pēdējo dienu laikā panākto vienošanos par 90 miljardu eiro atbalsta aizdevumu Ukrainai.
Neformālajā Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji tikās arī ar reģiona partneriem – Ēģiptes, Sīrijas, Libānas un Jordānijas līderiem, kā arī Persijas līča sadarbības padomes ģenerālsekretāru, lai diskutētu par situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp par spriedzi Hormuza šaurumā un tās ietekmi uz energoresursu cenām un piegāžu drošību.
FOTO: Gatis Rozenfelds.
