VARAM ministrs Raimonds Čudars: “Iepriekšējos divos gados sperti nozīmīgi soļi Latvijas digitālās transformācijas virzienā – izveidota Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, kas būtiski mazina birokrātiju un veicina datos balstītu lēmumu pieņemšanu visā valstī, kā arī izveidots Mākslīgā intelekta centrs, kas veido pamatu ilgtermiņa starptautiskai sadarbībai mākslīgā intelekta jomā un stiprinās mūsu līderību reģionā. Stratēģiski turpinām stiprināt Austrumu pierobežu, īstenojot drošības un attīstības rīcības plānu, kas vienlaikus veicina valsts drošību un sabalansētu reģionu izaugsmi. Dabas aizsardzības jomā esam nostiprinājuši jaunus zālāju biotopu liegumus un mērķtiecīgi virzāmies uz 10 % Latvijas teritorijas stingru aizsardzību, nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Minētās iniciatīvas sniedz nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas veidošanā.”
Valsts digitālā attīstība
Digitālās transformācijas jomā 2024. gadā izstrādāts Digitālās desmitgades ceļvedis Latvijai līdz 2030. gadam, kas nosaka valsts virzību uz Eiropas digitālajiem mērķiem, īpašu uzmanību pievēršot mākslīgā intelekta (MI) attīstībai. Latvijā dibināts Mākslīgā intelekta centrs, kura vadību uzņēmusies Natālija Čerņecka. Tiek attīstīta arī Baltijas MI Gigafabrikas iniciatīva, lai stiprinātu reģiona skaitļošanas jaudas.
Veiksmīgi ieviests Valsts datu vienotais piekļuves punkts – Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR), kas būtiski paātrina un vienkāršo datu pieejamību, samazinot administratīvo slogu valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā. Turpinās darbs pie ES Digitālās identitātes maka projekta īstenošanas. Tas būs mobilais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kas iedzīvotājiem ļauj digitālā formātā uzglabāt personu apliecinošu dokumentus, kā, piemēram, autovadītāja apliecību vai izglītības dokumentus, detalizēti kontrolēt personiskos datus iesniedzot tos dažādu pakalpojumu sniedzējiem, apliecināt identitāti un veikt maksājumus drošā veidā. Ministrija īstenojusi arī Valsts digitālās attīstības aģentūras reorganizāciju, uzsākusi Digitālās akadēmijas projektu valsts un pašvaldību profesionāļu digitālo prasmju pilnveidei, kā arī 2024. gada nogalē uzsākusi iedzīvotāju digitālo prasmju pilnveides projektu, kurā līdz 2025. gada 11. septembrim mācībās piedalījušies jau 4402 iedzīvotāji.
Turpinās darbs pie pašvaldību vēlēšanu norises izvērtēšanas, kā arī uzsākta gatavošanās 2026. gada Saeimas vēlēšanām.
Reģionu un pašvaldību līdzsvarota attīstība
Būtiski soļi sperti Austrumu pierobežas stiprināšanā, izstrādājot rīcības plānu ekonomiskajai izaugsmei un drošībai, kā arī turpinot Rīgas metropoles attīstību. Nodrošināta Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpilde, tostarp Varakļānu novada apvienošana ar Madonas novadu.
No 2025. gada katrā pašvaldībā jāīsteno līdzdalības budžets – VARAM izstrādājusi līdzdalības budžeta platformu, kas pieejama tīmekļvietnē GeoLatvija.lv. Tajā iedzīvotāji var iesniegt idejas un balsot par projektiem savā pašvaldībā, tādējādi aktīvi piedaloties savas apkārtējās vides uzlabošanā. Iedzīvotāji var ierosināt dažādus projektus, piemēram, bērnu rotaļu laukumu izveidi, sporta infrastruktūras attīstību, soliņu izvietošanu vai citu sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu īstenošanu. Kopš 2025. gada 1. janvāra platformā jau iesniegti vairāk nekā 500 projekti, par kuriem kopumā nobalsots vairāk nekā 45 000 reižu.
Saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu teritorijas attīstības plānošanā, pārskatīts normatīvais regulējums, kas ļauj pašvaldībām ātrāk uzsākt teritorijas plānošanas dokumentu (teritorijas plānojuma un lokālplānojumu) īstenošanu. Tas vienlaicīgi ļauj attīstītājiem savlaicīgi izvērtēt finanšu resursu ieguldīšanu konkrētajā teritorijā.
Tāpat ministrija stingri uzrauga pašvaldību atbilstību pielaides valsts noslēpumam prasībām.
Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju īstenošana
Laika posmā no 2023. gada 15. septembra līdz 2025. gada 15. septembrim VARAM nodrošinājusi digitālajai transformācijai, tautsaimniecībai un reģionālajai attīstībai būtisku investīciju īstenošanas uzsākšanu - Ministru kabinetā (MK) apstiprināti 30 MK noteikumi par kopējo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 733,74 milj. eiro jeb 82% no VARAM kopējās ES fondu aploksnes 892,87 milj. eiro, tādējādi kopumā šobrīd ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā VARAM ir sagatavojusi jau 37 investīciju īstenošanas noteikumus par kopējo ES fondu finansējumu 855,49 milj. eiro apmērā.
Tajā skaitā nodrošināta reģionālai attīstībai būtisku investīciju pieejamība 297,06 milj. eiro apmērā (ES fondu finansējums), sekmējot tādu iedzīvotājiem un pašvaldībām būtisku jautājumu risināšanu kā, piemēram, pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana, pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstība, patvertņu izveide, bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana, tādējādi veicinot dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošanos, pakalpojumu attīstību un pieejamību, kā arī uzņēmējdarbības attīstību.
ES fondu investīcijas būtiski stiprinājušas Latvijas valsts drošību gan fiziskajā, gan digitālajā telpā. Ar 22,19 miljonu eiro ERAF finansējumu uzsākta vismaz 500 patvertņu pielāgošana visos Latvijas reģionos, nodrošinot iedzīvotāju aizsardzību no ārējiem apdraudējumiem, tostarp militāra iebrukuma vai katastrofu gadījumos. Vienlaikus 33,3 miljoni eiro novirzīti valsts IKT risinājumu kiberdrošības paaugstināšanai, lai stiprinātu aizsardzību pret pieaugošajiem kiberdraudiem un veicinātu sistēmu noturību. Papildus tam, 16,25 miljoni eiro ieguldīti militārās mobilitātes infrastruktūras attīstībā, izbūvējot ceļu uz poligonu “Sēlija”, kas kalpos gan bruņoto spēku, gan civiliedzīvotāju vajadzībām.
Ilgtspējīga dabas kapitāla pārvaldība
Dabas aizsardzības jomā turpināts darbs pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas – izveidoti jauni zālāju biotopu liegumi, paplašināts Natura 2000 tīkls un ieviesti taisnīgas kompensācijas mehānismi, tostarp zemes maiņas risinājums. Ministrija ir skaidri definējusi mērķi – stingri aizsargāt 10% no Latvijas teritorijas, nosakot ilgtspējīgu virzienu dabas politikā.
Savukārt efektīvākai dabas pārvaldībai Latvijas Nacionālo botānisko dārzu pievienos Dabas aizsardzības pārvaldei. Šī pievienošana optimizēs administratīvās funkcijas, finanšu izlietojumu, stiprinās valsts institucionālo kapacitāti un turpinās nodrošināt konsekventu dabas aizsardzības politikas īstenošanu.
