Darba grupa, kas šajās dienās Igaunijas galvaspilsētā Tallinā pulcējās uz noslēdzošo sanāksmi, uzsver, ka šādas stratēģijas centrā jābūt ne tikai infrastruktūras drošībai, bet arī ciešai sadarbībai starp valsts, komerciālajiem un civilajiem dalībniekiem. Īpašu uzmanību pievēršot digitālajai drošībai, Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darba grupas dalībnieki aicina uzsākt kopīgu finansēšanas iniciatīvu, lai varētu nodrošināt un attīstīt atvērtā koda digitālo infrastruktūru, kas ir būtiska Baltijas jūras reģiona savienojamībai un noturībai. Tāpat būtiski ir izveidot mehānismus savlaicīgai risku atpazīšanai un reaģēšanai, vienlaikus stiprinot kiberdrošības spējas elektrības pārvades, digitālo sakaru un ostu darbības jomās.
“Ņemot vērā pieaugošos hibrīddraudus un ģeopolitisko nestabilitāti, Baltijas jūras reģiona valstis ir apņēmības pilnas stiprināt sadarbību, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru un veidotu noturīgāku digitālo vidi,” apliecina Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, kurš arī piedalījās darba grupas sanāksmē.
Saistībā ar drošības apdraudējumu attīstību sanāksmes diskusiju centrā bija arī kopīga jūras infrastruktūras aizsardzība, tostarp jautājumi par zemūdens kabeļu un citu kritiski svarīgu sistēmu drošību. Tāpat uzmanība pievērsta kiberdrošības gatavībai, uzsverot tās stratēģisko nozīmi un iespēju kiberdrošības poligonus izmantot valsts un alianses mēroga mācībām. Diskusijās īpaši uzsvērta nepieciešamība izveidot digitālo infrastruktūru, kas ir gan droša, gan pielāgojama nākotnes tehnoloģiju attīstībai.
Sanāksmē Tallinā parlamentārieši kopā ar ekspertiem, atbildīgo institūciju pārstāvjiem pārrunāja arī Ukrainas pieredzi enerģētiskajā drošībā, jūras infrastruktūras aizsardzību no starptautisko jūras tiesību viedokļa, neseno Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL energosistēmas, kā arī enerģētisko drošību digitālās transformācijas un mākslīgā intelekta jomā.
Darba grupas dalībnieki Tallinā apmeklēja Igaunijas parlamentu, Jūras spēkus, Starptautisko aizsardzības un drošības centru, NATO Kooperatīvās kiberdrošības izcilības centru un kiberdrošības poligonu.
Kopā ar A.Kulbergu grupas sanāksmē piedalījās arī Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, Drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Uģis Rotbergs un Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas loceklis Kaspars Briškens.
Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences Enerģētiskās drošības, pašpietiekamības, noturības un savienojamības darba grupa tika izveidota, reaģējot uz paaugstināto nepieciešamību pēc enerģētiskās drošības un pašpietiekamības Baltijas jūras reģionā, lai izpētītu un ieteiktu stratēģijas, kas veicina enerģētisko neatkarību, ilgtspējīgu attīstību un lielāku noturību visās dalībvalstīs. “Kopīgā darbā, sanākot uz sešām sanāksmēm, risināts plašs jautājumu spektrs, sākot no ilgtspējīga transporta un elektrotīklu integrācijas līdz civilajai sagatavotībai un digitālajai noturībai. Mūsu atziņas un ieteikumi palīdzēs izstrādāt Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences rezolūciju, ko paredzēts apspriest ikgadējā konferencē, kas šī gada augustā plānota Mariehamnā, Ālandu salās,” pauž darba grupas vadītājs A.Kulbergs.
Baltijas jūras valstu parlamentārā konference ir reģionāla parlamentārās sadarbības platforma, kas izveidota, lai veicinātu dialogu un politikas attīstību starp Baltijas jūras reģiona valstu parlamentiem.
