Komisiju priekšsēdētāji spriedīs par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī diskutēs par daudzgadu finanšu shēmu. Tāpat sanāksmes dalībnieki apmeklēs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro bāzi Ādažos un lielāko aizsardzības nozares sakaru integrētāju Latvijā SIA “BELSS”.
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Polijas Eiropas lietu komisiju delegāti pārrunās arī gaidāmās Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmes (COSAC) darba kārtību.
Sanāksmē piedalīsies Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, Igaunijas Rīgikogu Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Tali Pēters (Tali Peeter), Lietuvas Seima Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Armins Līdeka (Arminas Lydeka), kā arī Polijas Senāta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Tomašs Grodzkis (Tomasz Grodzki) un Polijas Seima Eiropas lietu komisijas deputāts Patriks Gabriels (Patryk Gabriel). Tāpat sanāksmē piedalīsies Dānijas Folketinga Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Brigite Klintskova Jerkele (Brigitte Klintskov Jerkel), Zviedrijas Riksdāga Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Otosons (Erik Ottoson) un Somijas Eduskuntas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Miapetra Kumpula-Natri (Miapetra Kumpula-Natri), kā arī citi delegāti no komisijām.
Klātesošos uzrunās Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Cepurītis, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts, Eiropas Savienības koordinācijas un politiku departamenta direktors Reinis Brusbārdis un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Tradicionāli divas reizes gadā notiek Baltijas valstu un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmes, kuru laikā tiek apspriesti aktuālie Eiropas Savienības jautājumi. Šoreiz pasākums notiek paplašinātā formātā un tajā piedalās arī Dānijas, Zviedrijas un Somijas pārstāvji. Šādas tikšanās stiprina sadarbības saites, veicina viedokļu apmaiņu un palīdz rast kompromisus, veidojot valsts nacionālajām interesēm atbilstošu politiku.
