DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
PAZIŅOJUMS

Informējam, ka 17. un 18. maijā ir iespējami īslaicīgi tīmekļvietnes darbības traucējumi saistībā ar plānotajiem sistēmas uzlabojumiem. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

TĒMAS
16. maijā, 2025
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Z. Kalniņa-Lukaševica Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Ministru prezidentei: enerģētikas un drošības jautājumi nav nošķirami

FOTO: Ieva Ābele, Saeima.

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica piektdien, 16. maijā, parlamentā uzņēma Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Ministru prezidenti Manuelu Švēzigu (Manuela Schwesig).

“Latviju un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju vieno ne vien ģeogrāfiska tuvība, bet arī kopīgas intereses un līdzīgi izaicinājumi,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica. Saeimas priekšsēdētājas biedre pauda pārliecību, ka abu reģionu sadarbības paplašināšana, īpaši enerģētikas, ekonomikas un izglītības jomā, sniegs būtiskus ieguvumus abām pusēm.

“Skaidri redzam, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos enerģētikas un drošības jautājumi vairs nav nošķirami,” norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica. Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja Latvijas mērķtiecīgos centienus stiprināt energoneatkarību – gan ieguldot atjaunojamo energoresursu attīstībā, gan sinhronizējoties ar Eiropas energotīklu šī gada sākumā.

Saeimas priekšsēdētājas biedre arī uzsvēra, ka jebkāda veida sadarbība vai tās atjaunošana, īpaši enerģētikas jomā ar Krieviju, nav pieļaujama. “Stiprinot energodrošību, mēs vienlaikus stiprinām arī valsts ekonomisko drošību. Tāpēc būtiski attīstīt sadarbību ar uzticamiem partneriem,” atzīmēja Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Sarunās tika pārrunāta arī drošības situācija reģionā un Krievijas izvērstais karš Ukrainā. Ministru prezidente M.Švēziga apliecināja Vācijas stingro nostāju, nosodot Krievijas agresiju, un uzsvēra Vācijas apņēmību stiprināt savas militārās spējās, kā arī drošību Baltijas valstīs. Z. Kalniņa-Lukaševica pateicās Vācijai par būtisko ieguldījumu reģiona aizsardzībā. Vācija kopš 2017.gada vada NATO pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupu Lietuvā.

Puses pārrunāja arī kopīgas sadarbības iespējas atbalsta sniegšanā Ukrainas Čerņihivas apgabalam, īpašu uzmanību veltot psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai kara skartajiem iedzīvotājiem.

Z. Kalniņa-Lukaševica pateicās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajai zemei par ieguldījumu latviešu valodas studiju nodrošināšanā Greifsvaldes Universitātē, uzsverot šīs iniciatīvas nozīmi abu valstu kultūras un izglītības saišu stiprināšanā. Tāpat Saeimas priekšsēdētājas biedre atzīmēja vācu valodas pieaugošo nozīmi Latvijas izglītības sistēmā – vācu valoda kļūst par arvien populārāku otro svešvalodu skolēnu vidū.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI