“Šajos mainīgajos laikos, kad globāli ir apdraudēts miers, brīvības un demokrātijas, tieši pilsoniskā sabiedrība ir pirmā, kas reaģē, un pēdējā, kas nepadodas, – ar drosmi, atbildību un apņēmību. Un šajos centienos mēs visi esam vienoti, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai visi kopā arī virzāmies vienā virzienā,” norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Seminārā tika aktualizētas tādās tēmas kā autoritāro valstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos, Krievijas izvērstais karš Ukrainā, tā sekas un nevalstisko organizāciju loma un iesaiste kara apstākļos.
Semināra laikā klātesošie daudz diskutēja par robežšķirtnes novilkšanu starp viedokļu dažādību un demokrātijas izmantošanu ļaunprātīgiem mērķiem, par padomju sistēmas mantojumu un tā ietekmes klātesamību joprojām daudzās valstīs, piemēram, Moldovā, Ukrainā un arī Latvijā.
Seminārā ar savu redzējumu dalījās eksperti no Latvijas, Ukrainas, Moldovas un starptautiskajām organizācijām: Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Teodors Rusopulu (Theodoros Rousopoulos), Eiropas Padomes Venēcijas komisijas priekšsēdētāja Klēra Bazī Malorija (Claire Bazy Malaurie), biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare, Ukrainas Sieviešu informācijas un konsultāciju centra dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, cilvēktiesību aktīviste Olena Suslova (Olena Suslova), kā arī Moldovas Eiropas politikas un reformu institūta izpilddirektors Julians Groza (Iulian Groza).
Seminārā piedalījās vairāk nekā 40 Latvijas nevalstiskās organizācijas, kas šā gada aprīlī parakstīja atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, ministrijām un pašvaldību vadītājiem, demonstrējot gatavību būt aktīvi iesaistītiem pilsoniskās sabiedrības noturības stiprināšanā. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji atkārtoti uzsvēra šī jautājuma nozīmīgumu un izteica pateicību par tēmas aktualizēšanu un soļiem, kas tiek sperti vienotas pieejas un pilsoniskās sabiedrības noturības stiprināšanā.
Jau ziņots, ka 15. un 16. maijā Rīgā notiek Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitoringa komitejas sesija, kuras darba kārtībā ir tādi jautājumi kā situācijas izvērtēšana Gruzijā, Ungārijā, Turcijā, Moldovā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Albānijā. Tāpat Eiropas parlamentārieši šajās dienās apspriedīs jautājumu par rīcības mehānismu stiprināšanu, lai efektīvāk novērstu potenciālos konfliktus vai demokrātijas faktisku nozagšanu.
