PN gada sanāksmes laikā dalīborganizācijas vienojās gan par PN darbības prioritātēm turpmākajos gados, gan arī pārrunāja sadarbības iespējas prioritārajos reģionos un politikas jomās. Latvija, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstis, iestājas par atbalsta turpināšanu Ukrainas neatkarībai un rekonstrukcijai, kā arī strādā pie iniciatīvām digitalizācijas jomā attīstības reģionos.
23. aprīlī notika PN tīkla aģentūru vadītāju kopsapulce, kuras laikā, cita starpā, tika pārrunāta aktuālā situācija pasaulē un reģionā, ņemot vērā Amerikas Savienoto valstu attīstības finansējuma kraso samazinājumu un Eiropas valstu fokusēšanos uz aizsardzības budžetu palielināšanu, kas negatīvi ietekmē finansējumu, ko Eiropas valstis ir gatavas novirzīt attīstības projektiem ārpus ES. Šajā situācijā Eiropas valstīm būs svarīgi aktīvāk sadarboties savā starpā, pieejamo finansējumu ieguldīt mērķtiecīgi, rūpīgi izvērtējot plānotos rezultātus un to ietekmi ilgtermiņā.
CFLA aktīvi uzrunāja Baltijas un Ziemeļvalstu attīstības sadarbības institūcijas par iespējām attīstīt kopīgus projektus, piemēram, Ukrainas atbalstam ES integrācijas procesam un digitalizācijas veicināšanai attīstības reģionos. Šīs sarunas plānots turpināt Baltijas valstu attīstības sadarbības aģentūru ikgadējā sanāksmē Viļņā, indikatīvi š.g. jūnijā.
Savukārt 24. aprīlī notika nacionālo attīstības sadarbības aģentūru koordinatoru sanāksme, kurā tika pārrunāts PN darbu plāns 2025.-2026. gadam, kā arī PN tematisko darba grupu prioritārie mērķi, tostarp kontekstā ar atbalstu reģioniem, kur notiek aktīva karadarbība (piemēram, Ukraina).
Dalība PN ir būtiska arī starptautisko donoru finansējuma piesaistei, lai CFLA kā attīstības sadarbības aģentūra varētu sagatavot jaunus projektus īstenošanai Latvijai prioritārajās ne-ES valstīs, popularizējot Latvijas ekspertu pieredzi un zināšanas dažādās nozarēs.
