DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Energoresursi

Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa viedokļraksts.

FOTO: Freepik.

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās, kurās iepazīstinām ar enerģētikas aktualitātēm, tai skaitā plānotajām izmaiņām regulējumā.

Nav skaidrs mērķis, ar kādu šodien Latvijas Radio 1 ziņās Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs pauda viedokli, ka pie esošajām elektroenerģijas cenām, varētu būt apgrūtināta vēja projektu attīstība. Šis viedoklis ir pretrunā ar daudzu vēja projektu attīstītāju viedokli, ar kuriem izstrādājot normatīvos aktus, sadarbojas ministrija.

Neraugoties uz to, ka vidēji ceturto daļu elektroenerģijas mēs importējam vai iegūstam no fosilās importa dabasgāzes, Latvijā nebūs jaunas OIK sistēmas elektroenerģijas tirgū, arī atjaunīgās enerģijas projektiem. Ja kāds attīstītājs uzskata, ka nevar savu projektu realizēt bez valsts atbalsta, aicinu meklēt iespējas attīstīt savu projektu kādā citā valstī. Latvijā ir pietiekami daudz vēja enerģijas projekti, kuri ir gatavi attīstīt vēja enerģijas parkus bez valsts atbalsta. Tā ir mana nostāja, un tā paliks nemainīga.

Liela mēroga vēja enerģijas projekti var palīdzēt nodrošināt lētāku enerģiju mums visiem, palielināt enerģētisko drošību un sekmēt investīciju ieplūšanu Latvijas valsts budžetā, ko izmantot, piemēram, veselības aprūpē, izglītības vai aizsardzības sektoros, tomēr šobrīd Latvijā nav pat teorētiska pamata runāt par nepieciešamību no valsts puses finansiāli atbalstīt.

1,52 GW elektroenerģijas par zemu cenu ir tas daudzums, kas Latvijai nepieciešams, lai paaugstinātu savu energodrošību, kļūstot pašpietiekamai. Analizējot attīstības tendences, ekspertu viedoklis ir, ka tik realizēti projekti aptuveni 2 GW apjomā, kas ir vien trešā daļa no šobrīd rezervētajām tīklu jaudām 5,6 GW. Kopumā attīstītāji vērtē iespējas būvēt gandrīz trīs reizes vairāk par rezervēto jaudu, tāpēc Latvijai ir iespējas iegūt nepieciešamo enerģijas apjomu uz brīvās tirgus konkurences nosacījumiem, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus un tautsaimniecību ar konkurētspējīgu elektroenerģiju.

2024. gada 27. augustā Ministru kabinets apstiprināja KEM izstrādātos noteikumus, kas paredz sniegt ieguldījumu vietējā kopienā, proti, finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā.

Plašāka informācija pieejama šeit.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI