Noteikumos ieviesta jauna ekoshēma par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu. Turpmāk lauksaimnieki atbalstu varēs saņemt par visiem saimniecības aramzemes hektāriem, ja tajos vismaz 1% platībā atradīsies ainavu elementi: biodaudzveidības salas, akmeņu kaudzes, dīķi, koki, koku vai krūmu puduri, koku rindas, aizsargājamie koki, dižakmeņi vai alejas.
Ekoshēmā par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi jeb par precīzo tehnoloģiju lietošanu ir nozīmīgi atviegloti nosacījumi, paredzot, ka turpmāk jāsniedz tikai informācija par mēslojuma izkliedei vai augu aizsardzības līdzekļu iestrādei izmantotajām tehnoloģiskajām iekārtām, vairs neparedzot detalizētas prasības par mēslošanas plāna izstrādi un informācijas iesniegšanu, tai skaitā GPS datiem.
Standartā par buferjoslu izveidi gar ūdenstecēm, kuros nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus (4; LLVS), paredzēts atvieglojums gar novadgrāvjiem - trīs metru vietā varēs veidot tikai vienu metru platu joslu, ja sateces baseina laukums ir mazāks par 10 kvadrātkilometriem vai blakus esošā lauka slīpums nav lielāks par 10,5 procentiem. Atšķirīgi būs identificēti novadgrāvji Lauku atbalst dienesta lauku bloku kartē, uz kuriem jāattiecina trīs metru josla.
Noteikumos veikti precizējumi un papildinājumi arī 2. LLVS un 7. LLVS standartā, tostarp dzēsts 8. LLVS standarta pirmā prasība, kas paredzēja 4% atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām vai anavu elementiem, ekoshēmā par ekoloģiski nozīmīgu platību, par saudzējošu lauksaimniecības praksi, par zālāju saglabāšanas veicināšanu un agroekoloģijas praksi bioloģiskajās saimniecībās, aktīvā lauksaimnieka definīcijā, kā arī atsevišķus tiešo maksājumu atbalsta piešķiršanas nosacījumos, informācijas sniegšanas un administrēšanas procedūrās.
Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
