Latvija pozitīvi vērtē Īrijas prezidentūras panākto progresu sarunās par KLP nākotni, īpaši attiecībā uz dalībvalstīm paredzēto elastību. Latvijai ir būtiski, lai jaunais regulējums neradītu papildu administratīvo slogu un ļautu ES finansējumu izmantot atbilstoši katras dalībvalsts vajadzībām un prioritātēm.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijai prioritāro jautājumu tika atrisināti jau līdz ministru padomes sanāksmei, tās laikā tika izrunāti atsevišķi atlikušie tehniskie jautājumi, kas varētu uzlabot KLP ieviešanu. Piemēram, LEADER pieejas īstenošana, kurā dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības pašām noteikt atbalsta teritoriālo mērogu atbilstoši nacionālajām un reģionālajām vajadzībām.
Latvija arī atkārtoti pauda iebildumus pret prasību obligāti izveidot atsevišķu iestādi vai noteikt īpašu funkciju KLP datu savietojamības nodrošināšanai. Latvija jau iepriekš uzsvērusi, ka pilnībā atbalsta mērķi un jau šobrīd strādā, lai mazināt prasības lauksaimniekiem vairākkārt iesniegt vienus un tos pašus datus. Datiem būtu jābūt izmantojamiem atkārtoti, salāgojot informācijas sistēmas starp iestādēm. Tāpēc Latvija iestājās par iespēju dalībvalstīm pašām izvēlēties piemērotāko datu pārvaldības risinājumu, neradot papildu birokrātiju.
Latvija iestājās arī par līdzsvarotu pieeju vides un klimata aizsardzībai un nozares konkurētspējai, aicinot paredzēt atkāpes principa “neradīt būtisku kaitējumu” piemērošanā, lai arī turpmāk ļautu KLP ietvaros atbalstīt, piemēram, tradicionāli izmantotas tehnikas iegādi un veikt investīcijas esošo meliorācijas sistēmu atjaunošanā.
Taču svarīgākie jautājumi par KLP finanšu aspektiem būs daļa no dalībvalstu vadītāju diskusijas un vienošanās Eiropadomē par nākamo daudzgadu budžeta ietvaru. Tostarp paredzēta vienošanās par degresīvā platībatkarīgā ienākumu atbalsta (DABIS) minimālo un maksimālo vidējo atbalsta apmēru, pakāpenisku atbalsta samazināšanu (degresivitāti) un atbalsta griestiem (capping) u. c. KLP jautājumiem.
Sanāksmē tika apspriesti arī lauksaimniecības produktu starptautiskās tirdzniecības jautājumi. Latvija diskusijās atgādināja, ka ES jānodrošina godīga konkurence starp ES un trešo valstu ražotājiem un jāstiprina ES ekonomiskā drošība, nepieļaujot ES infrastruktūras izmantošanu Krievijas eksporta vajadzībām. Tostarp Latvija aicināja ES pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu un importu ES. Tāpat Latvija atkārtoti pauda nožēlu, ka netiek izmantota iespēja uz laiku apturēt oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) piemērošanu minerālmēslu importam, kas ļautu mazināt izmaksu pieauguma radīto slogu lauksaimniekiem.
Latviju ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē pārstāvēja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.
