B. Braže pateicās M. Bjerrei par Dānijas ieguldījumu Latvijas un visa reģiona drošības stiprināšanā – kopš 2024. gada augusta Dānija rotācijas kārtībā ir pievienojusies NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā. Kopš 2023. gada 17. augusta Dānija nodrošina NATO daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” vadību.
Ministres bija vienisprātis, ka šodien Eiropas vienotībai un sadarbībai gan aizsardzībā, gan ES kopējās noturības un konkurētspējas stiprināšanai ir izšķiroša nozīme.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Latvija un Dānija ir cieši sabiedrotie divpusēji, reģionālā līmenī, ES, NATO un citās starptautiskajās organizācijās. Mūsu nostāja ir stingra un vienota visos jautājumos, kas saistīti ar drošību un aizsardzību, tostarp attiecībā uz Ukrainu. Jau kopš pirmās kara dienas Latvija un Dānija ir starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem, un tas nemainīsies. Esam vienisprātis, ka ES ir vairāk un ātrāk jāatbalsta Ukraina, tostarp tās eirointegrācijas procesā. Tāpat Eiropai strauji jāstiprina savas aizsardzības spējas un spēcīga militārā industrija. Atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas visaptverošo plānu Eiropas aizsardzības stiprināšanai un tūlītējam militāram atbalstam Ukrainai novirzīt ap 800 miljardiem eiro. Vienlaicīgi – jāturpina iegrožot Krieviju, kas ir un būs lielākais drauds visai Eiropai.”
Pārrunājot aktuālos reģiona drošības izaicinājumus, B. Braže uzsvēra regulāros hibrīddraudus un citus nekonvencionālos uzbrukumus no Krievijas puses – kiberuzbrukumus, manipulācijas informatīvajā telpā, migrācijas instrumentializāciju, mēģinājumus ietekmēt iekšējo vēlēšanu procesus, sabotāžas, nesenos incidentus saistībā ar kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā. Ministres augstu novērtēja līdzšinējo divpusējo un reģionālo sadarbību “ēnu flotes” ierobežošanai sankciju ieviešanā pret Krieviju un sadarbību infrastruktūras aizsardzībā Baltijas jūras reģionā. Saistībā ar sankcijām pret Krieviju, B. Braže informēja par Latvijas atbildīgo dienestu – robežsardzes un muitas – darbu uz Latvijas ārējās robežas, kas ir arī ES un NATO ārējā robeža. Saistībā ar sankciju apiešanu pa sauszemi, viņa uzsvēra, ka 80% no visām eksporta deklarācijām, kas iziet caur Latviju kā ES ārējo robežu, ir uzsāktas citās ES dalībvalstīs. Turklāt Latvijas muitas dienesti ir konstatējuši, ka 90% no sankciju pārkāpumiem ir saistīti ar eksporta deklarācijām, kas izdotas citās ES dalībvalstīs.
Ministres bija vienisprātis, ka ir nepieciešams stiprināt ES enerģētisko neatkarību, tostarp vēl vairāk attīstot zaļo enerģiju. Vienlaicīgi B. Braže uzsvēra, ka zaļajai transformācijai ir jābūt līdzsvarā ar ES konkurētspējas nodrošināšanu, lai ES uzņēmējus nenostādītu neizdevīgākā pozīcijā pret citiem uzņēmējiem. Ministres arī bija vienisprātis, ka ir jāturpina ES digitālā attīstība.
Ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi Marīe Bjerre pārrunāja Dānijas prezidentūras ES Padomē izvirzītās prioritātes (drošība un aizsardzība, ES konkurētspēja un atbalsts Ukrainai) un turpmāko atbalstu ES paplašināšanās procesam, īpaši uzsverot Ukrainas līdzšinējo progresu. Amatpersonas pārrunāja ES daudzgadu budžeta izstrādi, kohēzijas un lauksaimniecības politikas nozīmi ES reģionu attīstībai, kā arī nepieciešamās ES reformas, ES konkurētspēju un tās līdzsvarošanu ar zaļās pārejas politiku, kā arī tiesiskuma un migrācijas jautājumus.
- Latviju un Dāniju saista ciešas divpusējās attiecības un kopīgi centieni stiprināt drošību un aizsardzību Baltijas jūras reģionā.
- NATO daudznacionālo brigādi Latvijā šobrīd vada Kanāda, un tās sastāvā ir ap 4000 karavīru no 13 NATO dalībvalstīm – Albānijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas. Dānijas un Zviedrijas kontingents uzturas brigādē savstarpējas rotācijas ietvaros.
- NB6 (Nordic–Baltic Six) formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija, Zviedrija.
- NB8 (Nordic–Baltic Eight) formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija.
