Grozījumi attiecas uz Satiksmes ministrijas investīcijām. Tiek pārdalīti 114 miljoni eiro AF finansējuma Rīgas Centrālās stacijas 2B (dienvidu daļas) būvdarbu īstenošanai Rail Baltica projekta kontekstā, vienlaikus atsakoties no Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūves (ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas) projekta īstenošanas par 40 miljoniem eiro, kā arī no bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides 74 miljonu eiro apmērā.
Pirms Rīgas Centrālās stacijas 2B (dienvidu daļas) projekta uzsākšanas Satiksmes ministrijai ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums par konkrētiem projekta ieviešanas nosacījumiem.
Grozījumi paredz arī pilnvērtīgi izmantot to AF finansējuma daļu, ko objektīvi nav iespējams īstenot atbilstoši sākotnējam plānam. Piemēram, veicot pārdales, tiks īstenota jauna investīcija tehnisko palīglīdzekļu pieejamībai personām ar invaliditāti par 7,2 miljoni eiro un zemas īres maksas mājokļu būvniecība 29 miljonu eiro apmērā.
Tāpat objektīvu apstākļu dēļ ir precizētas vai pamainītas AF plāna rādītāju definīcijas, apraksti, tai skaitā pamatojošie dokumenti.
Saskaņā ar ES AF regulējumu jebkuras izmaiņas dalībvalstu Atveseļošanas plānos ir jāapstiprina EK un ES Padomei.
Latvijas AF plāns paredz veikt reformas un investīcijas tādās jomās kā klimats un enerģētika, tai skaitā transporta infrastruktūra, digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, inovāciju un zinātnes attīstība, veselības joma un likuma varas attīstība. Lai ES dalībvalstis varētu saņemt AF naudu budžetā, vispirms tām jāīsteno reformas un projekti, sasniedzot noteiktus rādītājus saskaņā ar to izstrādātajiem AF plāniem. Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 229 rādītājus, kas ir sadalīti vairākos maksājumos. Šobrīd notiek darbi, lai līdz šī gada beigām EK varētu iesniegt 4. maksājuma pieprasījumu par 302,1 miljonu eiro. Kopā maksājumos no EK līdz šim saņemts 801 miljons eiro no Latvijai pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma.
Ja līdz šim bijis intensīvāks ieviešanas nosacījumu, projektu atlašu un reformu ieviešanas posms, tad līdz termiņa beigām galvenais fokuss būs uz lielo infrastruktūras objektu pabeigšanu, enerģētikas sektora transformāciju un reģionu attīstību, kā arī ievērojami ieguldījumi un darbi paredzēti produktivitātes un konkurētspējas veicināšanai caur zinātni un digitalizāciju.
