“Esmu gandarīts, ka satiksmes nozarei tik ļoti nepieciešamo finansējumu varam piesaistīt arī no Eiropas Savienības fondiem, lai līdzīgi kā citviet Eiropā un Skandināvijā nodrošinātu konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu, dzelzceļu veidojot kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Pieejamais finansējums dos iespēju iedzīvotājiem būt mobiliem un savās ikdienas gaitās izmantot kā mūsdienīgu sabiedrisko transportu, tā arī veloinfrastruktūru, kas top Rīgā un Pierīgā. Moderns sabiedriskais transports, katrs pilsētā, laukos un novados izveidots velosipēdu un gājēju ceļš mūs tuvina ilgtspējīgai un drošai mobilitātei,” uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Lai īstenotu RMA transporta sistēmas zaļināšanas reformu, uzsākta Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā un valdības apstiprinātā Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāna 2024. – 2030. gadam īstenošana. Līdztekus tam ar AF finansējumu notiek videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Projekts paredz 17 jaunu elektroautobusu iegādi un to uzlādei nepieciešamo 7 ātrās uzlādes punktu izveidi Rīgā. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14,3 miljonu eiro apmērā. Reformas ietvaros tiks izbūvēts arī 7. tramvaja līnijas pagarinājums Rīgas valstspilsētā.
2025. gadā reformas ietvaros tiks īstenots pilotprojekts – “Vienotā biļete AS “Pasažieru vilciens” un RP SIA “Rīgas satiksme”, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtāku iespēju izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, lietojot vienotu biļeti Rīgas valstspilsētas autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutos, kā arī reģionālo vilcienu A zonas teritorijā.
AF finansējums 72,7 miljonu eiro apmērā paredzēts arī dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai un attīstībai, lai uzlabotu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru līnijās Rīga – Zemitāni un Rīga – Sloka, kā arī attīstot līniju Zasulauks – Bolderāja, tādējādi veicinot iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu un samazinot sabiedriskā transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Projekta ietvaros ir paredzēts veikt kontakttīkla pārbūves un signalizācijas apakšsistēmu pārbūves darbus. Līdztekus elektrificēto līniju modernizācijai, AF finansējums 114,6 miljonu eiro apmērā plānots arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu pabeigšanai.
31,2 miljoni eiro no AF paredzēti multimodālas mobilitātes īstenošanai, izveidojot “Stacija 2.0” jeb sabiedriskā transporta savienojumu punktus astoņās vietās Rīgā un Pierīgā – Bolderājā, Šķirotavā, Zemitānos, Sarkandaugavā, Dauderos, Ziemeļblāzmā, Carnikavā un Saulkrastos, tādējādi nodrošinot sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu. Sabiedriskā transporta savienojumu punktu ieviesējs galvaspilsētā ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kas veikusi būvprojekta izstrādi, lai jau 2025. gadā uzsāktu būvniecību. Savukārt Pierīgā sabiedriskā transporta savienojumu punktus jeb “Stacija 2.0” izveidi īsteno Ādažu un Saulkrastu novada pašvaldības, kur ir jau īstenoti projektēšanas darbi, lai būvniecību pabeigtu līdz 2025. gada beigām.
Videi draudzīgas, iedzīvotāju aktīvas mobilitātes un apkaimju savienojamības nodrošināšanai starp apdzīvotām vietām Rīgā un Pierīgā, piecās pašvaldībās jau uzsākti mikromobilitātes infrastruktūras attīstības projekti. To rezultātā tiks izveidots vienots veloceļu maršruts 52 km kopgarumā, kas nodrošinās Rīgas valstspilsētas, Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Ādažu novada pašvaldību savienojamību. Projekti jāīsteno līdz 2026. gada 31. maijam.
Lai veicinātu pāreju uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošinās piekļuvi ātram internetam visā valsts teritorijā, SM elektronisko sakaru nozarē īsteno Platjoslas infrastruktūras attīstības reformu, kurai paredzēts 16,5 miljonu eiro liels AF finansējums.
Pērn oktobrī ir noslēgti pieci līgumi ar elektronisko sakaru komersantiem, atbilstoši par katru no pieciem plānošanas reģioniem. SIA “Balticom” darbus veic Vidzemes, Rīgas, Latgales un Zemgales plānošanas reģionos, savukārt SIA “OSTKOM” - Kurzemes plānošanas reģionā. Īstenojot reformu līdz 2025. gada 30. jūnijam 500 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēm, kā arī citām sabiedriskām ēkām būs piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu ar lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mbit sekundē. Savukārt līdz 2026. gada 30. jūnijam šis pakalpojums tiks nodrošināts vēl 6200 mājsaimniecībām, uzņēmumiem un sabiedriskām iestādēm.
AF finansējums 92,3 miljoni eiro paredzēts autoceļu pārbūves un atjaunošanas pasākumu īstenošanai, kas tiek veikti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā esošās Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Lai nodrošinātu iedzīvotāju mobilitāti, administratīvo centru, pakalpojumu un darba vietu drošu pieejamību, sadarbojas VARAM, SM un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, renovējot un atjaunojot kā reģionālos, tā arī vietējos ceļus.
Par AF finansējumu
AF ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Latvijai projektu īstenošanai no AF pieejami 1,8 miljardi eiro dotāciju veidā. SM pārraudzībā, AF ietvaros, ir Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformas īstenošana, kuras mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz RMA vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. AF finansējums reformas īstenošanai ir 295 miljoni eiro. Savukārt 16,5 miljonu eiro apmērā AF finansējums pieejams platjoslas infrastruktūras attīstībai.
