“Mobilitātes punktā “satiekas” dažādi transporta veidi – dzelzceļa transports, pilsētas un reģionālais sabiedriskais transports un privātais transports. Aptaujāto vairākums piekrīt, ka sakārtojot vai izveidojot pieejamus mobilitātes punktus, būtu motivēti vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Ja mūsu mērķis ir, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju pārvietotos ar vilcienu un citu sabiedrisko transportu, mums jānodrošina ne tikai sabiedriskā transporta pieejamība dažādām iedzīvotāju grupām, bet arī ērta pārsēšanās no privātā auto uz sabiedrisko transportu. ES fondu finansējums pašvaldībām dos iespēju izbūvēt tieši savu iedzīvotāju vajadzībām piemērotus mobilitātes punktus”, atzīst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.
Festivāla apmeklētāji izteica savu viedokli par, viņuprāt, svarīgākajiem elementiem konceptā Stacija 2.0, kas tos mudinātu ikdienā vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Kā svarīgākos elementus respondenti atzīmēja pilsētas sabiedriskā transporta pieejamību (24%), stāvvietas privātajam auto jeb park&ride (21%), mikromobilitātes infrastruktūru un vides pieejamības nodrošināšanu (19%). Kā svarīga tika atzīmēta arī reģionālā sabiedriskā transporta pieejamība (15%), savukārt kā mazāk svarīgi elementi tika atzīmētas velo un elektroskrejriteņu novietnes, koplietošanas transporta pieejamība, elektrouzlādes punkti un papildu pakalpojumi (veikali, pasta skapji utt.). Kopumā tika saņemti 257 iedzīvotāju balsojumi.
Ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un pārsēšanās ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu cilvēku paradumu maiņu un sabiedriskā transporta lietošanu, tādējādi mazinot vajadzību izmantot privāto autotransportu. Samazinoties privāto transportlīdzekļu skaitam, samazināsies arī satiksmes intensitāte, kā arī radītais gaisa piesārņojums un vides troksnis. Tāpat pilsētvide kļūs patīkamāka un drošāka iedzīvotājiem.
Ar Atveseļošanas fonda finansējumu Rīgā jau tiek izbūvēti seši un Pierīgā divi mobilitātes punkti pie dzelzceļa stacijām – Sarkandaugava, Ziemeļblāzma, Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Dauderi, Saulkrasti un Carnikava. Tos plānots pabeigt līdz 2026. gada maija beigām.
Tāpat pašvaldībām sabiedriskā transporta savienojumu jeb mobilitātes punktu izveidei ir pieejams ES fondu finansējums. Atbalstu projektu pirmajā atlases kārtā jau ir saņēmuši deviņi projekti, kas tiks īstenoti Rīgā un Cēsīs. Pašvaldībām vēl ir pieejams ES fondu finansējums ~63 milj.eiro apmērā projektu īstenošanai otrajā un trešajā atlases kārtā, projektu realizēšanas termiņš ir līdz 2029. gada 31. decembrim. ES fondu finansējums sedz līdz 85% no projekta attiecināmajām izmaksām, minimālais viena projekta attiecināmo izmaksu apmērs ir vismaz 200 tūkst.eiro, bet maksimālais – 4 milj.eiro. Finansējuma apmērs atkarīgs no tā, kāda veida sabiedriskā transporta savienojuma jeb mobilitātes punktu pašvaldībā plāno būvēt.
Sarunu festivāls LAMPA notika 20. un 21.jūnijā, SM dalība festivālā tika nodrošināta ar Eiropas Savienības fondu finansējumu. SM sadarbības partneri un eksperti bija biedrība “Sustento”, biedrība “Socintegra”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, VSIA “Autotransporta direkcija”, Vivi, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs”.
