Atklājot forumu, EK ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis uzsvēra:
“Eiropas drošība un nākotne ir atkarīga arī no mūsu konkurētspējas un ekonomiskajām pozīcijām, tādēļ konkurētspējas uzlabošana ir izvirzīta kā viena no visnozīmīgākajām jaunajām EK prioritātēm. Kopš fonda izveidošanas ir izmaksāta teju puse no fonda 650 miljardiem eiro, un redzams, ka ES dalībvalstu Atveseļošanas fonda plāni ir veicinājuši reformas un palielinājuši investīcijas, sniedzot nozīmīgu stimulu Eiropas ekonomikai."
Vērtējot Latvijas līdz šim paveikto, EK komisārs norādīja, ka AF plāna ieviešana virzās uz priekšu, un pozitīvā ietekme uz valsts attīstību ir jau jūtama. Ar ES fondu atbalstu īstenots arī projekts, kas veicina visas Latvijas drošību un neatkarību – nodrošināta elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar Eiropas tīklu, savukārt no AF izdevies piesaistīt papildu finansējumu 100% apmērā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmai Rēzeknē, kas nodrošinās būtiskus balansēšanas pakalpojumus ar zemākām izmaksām.
“Šī Latvijas pieredze, veiksmīgi apvienojot vairāku ES fondu atbalstu stratēģiski nozīmīgiem projektiem, var kalpot par piemēru arī citām dalībvalstīm,” piebilda komisārs.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens forumā norādīja uz būtisku progresu AF mērķu rādītāju izpildē, kas ļāvis Latvijai 2024. gada nogalē EK iesniegt 3. maksājuma pieprasījumu. lai budžetā šogad varētu saņemt 275,1 miljonu eiro. Tas nodrošinās tālāku naudas plūsmu AF paredzētām investīcijām, piemēram, šobrīd aktuālajām energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, videi draudzīgiem uzlabojumiem Rīgas sabiedriskajā transportā, konkurētspējīgam dzelzceļa pasažieru transportam kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā un citām.
“Lai arī darbs pie vairākām reformām bijis pietiekami sarežģīts un prasījis nopietnas un laikietilpīgas diskusijas, darbi rit saskaņā ar Atveseļošanas fonda plānu. Šobrīd strādājam, lai līdz šī gada beigām būtu gatavi iesniegt ceturto maksājuma pieprasījumu par 302 miljoniem eiro. Izaicinājumus, kas rodas ceļā, risinām operatīvi – meklējam labākos risinājumus ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un nepieciešamības gadījumā veicam vajadzīgās izmaiņas, pārvirzot finansējumu programmām, kuras uzrāda būtisku progresu,” atzīmēja Arvils Ašeradens.
ES dažādie fondi – gan Kohēzijas politikas, gan AF – pēdējo 20 gadu laikā kopumā snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībā. Šo investīciju rezultātā Latvijas IKP ik gadu pieaudzis līdz pat 1%, bet budžetā ienāk līdzekļi arī no jau realizēto projektu ekonomiskās atdeves. Turklāt uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā vidēji esam saņēmuši ap trīs eiro publiskajās investīcijās.
Līdz 2026. gada vidum, kas ir AF noslēguma termiņš, Latvijai priekšā vēl intensīvs darba posms, lai nodrošinātu AF rādītāju savlaicīgu sasniegšanu. Prognozēts, ka šogad AF un ES fondu investīciju temps ievērojami pieaugs, 2025. un 2026. gadā sagaidāma liela maksājumu intensitāte. 2025. gadā ikgadējie investīciju apjomi kopumā būs Latvijā vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos periodos.
Ja līdz šim bijis intensīvāks ieviešanas nosacījumu, projektu atlašu un reformu ieviešanas posms, tad līdz termiņa beigām galvenais fokuss būs uz lielo infrastruktūras objektu pabeigšanu, piemēram, Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas modernizāciju un zaļināšanu, veloceliņu izbūvi, kā arī būvniecību Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Uzmanība tiks veltīta katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecībai, kā arī pretplūdu sistēmas izveidei, lai stiprinātu valsts noturību pret ārkārtas situācijām. Fokuss būs arī uz veselības jomu, kurā līdz 2026. gada vidum paredzēti nozīmīgi ieguldījumi kopā desmit Rīgas un reģionālajās slimnīcās, kā arī vairākās ambulatorajās veselības iestādēs. Mērķis ir uzlabot šo iestāžu infrastruktūru un aprīkojumu, nodrošinot to spēju efektīvi pielāgoties krīzes situācijām.
Uzmanības centrā būs arī enerģētikas sektora transformācija un reģionu attīstība, turpinot industriālo parku izveidi un to pilnvērtīgu integrāciju vietējā ekonomikā. Tāpat ievērojami ieguldījumi un darbi paredzēti produktiviātes un konkurētspējas veicināšanai caur zinātni un digitalizāciju, piemēram, uzņēmumu pilna cikla digitalizācija, zinātnes attīstība un augstākās izglītības stiprināšana, kā arī komersantu un augstskolu sadarbība.
Projektu iesniegumu atlases ir veiktas vai notiek visās AF investīciju jomās kopā par 1,85 miljardiem eiro jeb 94%. Līdz 2025. gada janvārim AF investīciju projektiem ir piesaistīti jau 1,7 miljardi eiro jeb 87,5% no Latvijai pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma, palīdzot risināt plašu jautājumu loku.
Piemēram, veselības nozarē jau vērojami taustāmi uzlabojumi – kopš pagājušā gada rudens pacientiem pieejama Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā ēka, kas nodrošina ērtāku vidi un modernākas ārstēšanas iespējas. Valmierā nule atklāts jaunais Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrs, kas tagad iekārtots mūsdienīgās telpās, sniedzot daudz jaunu pakalpojumu. Savukārt Liepājas slimnīcā par AF līdzekļiem iegādātas jaunas iekārtas onkoloģijas slimību ārstēšanai - lineārais paātrinātājs staru terapijas pacientiem.
AF sniedzis iespēju stiprināt arī muitas dienesta kapacitāti. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iegādājies modernas iekārtas – RAMAN spektrometrus, kas ļauj operatīvi veikt nezināmu vielu identifikāciju. Tas sniedz iespēju ātri un efektīvi veikt pasta sūtījumu un kravu pārbaudi, nenonākot tiešā saskarē ar potenciāli bīstamām vielām.
Lai sniegtu atbalstu sociāli neaizsargāto grupu skolēniem un veicinātu izglītības pieejamību, visā Latvijā piegādāti vairāk nekā 35 tūkstoši klēpjdatoru. Izveidoti divi Eiropas digitālās inovācijas centri un 10 reģionālie kontaktpunkti Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā un citās pilsētās, lai sekmētu digitālo tehnoloģiju ieviešanu un stiprinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Ar AF atbalstu atjaunoti 70 km Latvijas reģionālo un vietējo ceļu posmos Tukums–Auce–Lietuvas robeža un Ilūkste–Rubanišķi–Daugavpils. Tas palīdz uzlabot satiksmi ar novada administratīvo centru un padara pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem. Kopumā līdz 2026. gada vidum plānots atjaunot vairāk nekā 200 km valsts un reģionālo autoceļu.
Latvijas AF plāns paredz veikt reformas un investīcijas tādās jomās kā klimats un enerģētika, tai skaitā transporta infrastruktūra, digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, inovāciju un zinātnes attīstība, veselības joma un likuma varas attīstība. Pretstatā ES fondiem, lai ES dalībvalstis varētu saņemt AF naudu budžetā, vispirms tām jāīsteno reformas un projekti, sasniedzot noteiktus rādītājus saskaņā ar to izstrādātajiem AF plāniem. Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 229 rādītājus, kas ir sadalīti 6 maksājumos. Pašlaik notiek darbi, lai līdz šī gada beigām EK varētu iesniegt 4. maksājuma pieprasījumu par 302,1 miljonu eiro. Kopā maksājumos no EK līdz šim saņemts 801 miljons eiro.
Paneļdiskusijās piedalās finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētājs Andris Bite, Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore Liene Briede, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka un direktora p.i. EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā Havje Janizs Igals (Javier Yaniz Igal).
