Kultūras ministrijas (KM) izveidotajā balvas žūrijā strādā kurators Raivis Alksnis, mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe, kuratore un pētniece Maija Rudovska, kurators un P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags, māksliniece un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja Brigita Zelča-Aispure, mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas POST katedras vadītājs Armands Zelčs, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde.
“Pirmās nacionālas nozīmes vizuālās mākslas balvas mērķis ir izcelt 2025. gada veiksmīgākos sniegumus mākslā un veicināt sabiedrības izpratni par mūsdienu mākslas procesiem. Balvas žūrijas locekļi izsvērs aktuālās mākslas norises un pievērsīs uzmanību gan institūciju, gan neatkarīgu procesu un projektu pienesumam Latvijas kultūrtelpai. Tiks vērtēts gan individuāls, gan komandu darbs. Balvas izvērtēšanas un pasniegšanas process pēc savas būtības tiecas būt iekļaujošs un veicināt mācīšanās un domapmaiņas pieredzi,” komentē vizuālās mākslas balvas žūrijas priekšsēdētāja Maija Rudovska.
Balvas organizatori vēlas nodrošināt plašu sabiedrības iesaisti un veidot platformu dialogam starp mākslas radītājiem, kritiķiem un skatītājiem, stiprinot mākslas pieejamību un nozīmi.
Balvas pasniegšanas ceremoniju organizēs KM rīkotā konkursa kārtībā izvēlētā radošā apvienība “Collective WW”, kuras sastāvā apvienojušies starpdisciplināri laikmetīgās kultūras profesionāļi: Iveta Gabaliņa, Fjodors Podgornijs un Kitija Vasiļjeva, sadarbībā ar komunikācijas speciālisti Anniju Sauku. Visu nomināciju balvu fonds un balvas pasniegšanas ceremonijas organizēšanas budžets kopsummā ir 90 000 eiro. KM jau ir informējusi, ka pērn Nacionālā kultūras padome vienbalsīgi atbalstīja nozares gada balvas vizuālajā mākslā dibināšanu. Ierosinājumu veidot nozares gada balvu iesniedza Kultūras ministrijas konsultatīvā institūcija – Latvijas Vizuālās mākslas padome. Balvas izveides nepieciešamība pamatota ar argumentu, ka vizuālās mākslas nozarē tāpat kā citās kultūras nozarēs, kurās šādi nacionālas nozīmes apbalvojumi jau ir – piemēram, “Lielais Kristaps” kinomākslā, Spēlmaņu nakts balva teātra mākslā, Lielā Mūzikas balva, Latvijas Dizaina gada balva, Latvijas Arhitektūras gada balva, Latvijas Literatūras gada balva, “Zelta ābele” grāmatu mākslā u.tml, ir būtiski veicināt regulāru un kvalitatīvu nozares attīstības izvērtējumu, izceļot būtiskākos sasniegumus visaptverošos tās aspektos.
