Aizsardzības ministri tikšanās laikā pārrunās reģionālās drošības jautājumus un savstarpējo sadarbību bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā, kā arī NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzības stiprināšanu.
Ministri apspriedīs arī turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī Baltijas valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Hāgā.
Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību. 2024. gadā vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā uzņēmās Lietuva, savukārt pēc komitejas sanāksmes to pārņems Igaunija.
Jau ziņots, ka 2024. gada janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Baltijas valstis realizē arī sadarbības projektus vairākās jomās – Baltijas valstu militārajā komandvadībā, Sauszemes spēkos, Gaisa spēkos un Jūras spēkos.
Tāpat Baltijas valstis sadarbojas Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls.
2013. gada 29. janvārī tika parakstīts Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir noteikti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi.
